17 attiecības: Apakšdevons, Devons, Evolūcija, Gotlande, Jūra, Karbons, Koraļļpolipi, Koraļļu rifs, Latvija, Ordoviks, Paleozojs, Perms, Silūrs, Skelets, Stratigrāfija, Triass, Vidusdevons.
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Rugozas un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Rugozas un Devons · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Rugozas un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Rugozas un Gotlande · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Rugozas un Jūra · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Rugozas un Karbons · Redzēt vairāk »
Koraļļpolipi
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.
Jaunums!!: Rugozas un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Rugozas un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Rugozas un Latvija · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Rugozas un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Rugozas un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Rugozas un Perms · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Rugozas un Silūrs · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Rugozas un Skelets · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Rugozas un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Rugozas un Triass · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Rugozas un Vidusdevons · Redzēt vairāk »