Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ruriks

Indekss Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

45 attiecības: Angļi, Austrumprūsija, Baltijas jūra, Baltu valodas, Belozerska, Daugava, Gotlande, Grodņa, Igauņi, Igors Rurikovičs, Izborska, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki, Kriviči, Kursa (valsts), Merieši, Mihails Lomonosovs, Muromieši, Nemuna, Normaņi, Normānisma teorija, Novgorodas kņazi, Olafs (I), Pagājušo gadu vēsture, Polocka, Polockas kņazi, Prūši, Rimberts, Rostova, Rurika dinastija, Rusi, Slāvu valodas, Svētā Anskara dzīve, Varjagi, Veļikijnovgoroda, Venta, Vepsi, Vikingi, Visla, Volīnijas kņazi, Zviedri, 830. gads, 879. gads.

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ruriks un Angļi · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Ruriks un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Ruriks un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Ruriks un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Belozerska

Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.

Jaunums!!: Ruriks un Belozerska · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Ruriks un Daugava · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Ruriks un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Ruriks un Grodņa · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Ruriks un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.

Jaunums!!: Ruriks un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Ruriks un Izborska · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Ruriks un Kijiva · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Ruriks un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Ruriks un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki

Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki rāda dažādu mītiskā varjagu ķēniņa Rurika dinastijas ("Rurikoviči") un Romanovu dinastijas ("Romanovi") valdnieku savstarpējās radniecības saites no 1157.

Jaunums!!: Ruriks un Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki · Redzēt vairāk »

Kriviči

Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.

Jaunums!!: Ruriks un Kriviči · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Ruriks un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Merieši

Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.

Jaunums!!: Ruriks un Merieši · Redzēt vairāk »

Mihails Lomonosovs

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Ruriks un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »

Muromieši

Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.

Jaunums!!: Ruriks un Muromieši · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Ruriks un Nemuna · Redzēt vairāk »

Normaņi

Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.

Jaunums!!: Ruriks un Normaņi · Redzēt vairāk »

Normānisma teorija

Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.

Jaunums!!: Ruriks un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Ruriks un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Olafs (I)

Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854.

Jaunums!!: Ruriks un Olafs (I) · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Ruriks un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Ruriks un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Ruriks un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Ruriks un Prūši · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Ruriks un Rimberts · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Ruriks un Rostova · Redzēt vairāk »

Rurika dinastija

Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.

Jaunums!!: Ruriks un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Ruriks un Rusi · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Ruriks un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Svētā Anskara dzīve

''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Jaunums!!: Ruriks un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »

Varjagi

Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.

Jaunums!!: Ruriks un Varjagi · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Ruriks un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Ruriks un Venta · Redzēt vairāk »

Vepsi

Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.

Jaunums!!: Ruriks un Vepsi · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Ruriks un Vikingi · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Ruriks un Visla · Redzēt vairāk »

Volīnijas kņazi

Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.

Jaunums!!: Ruriks un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Ruriks un Zviedri · Redzēt vairāk »

830. gads

830.

Jaunums!!: Ruriks un 830. gads · Redzēt vairāk »

879. gads

879.

Jaunums!!: Ruriks un 879. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rjuriks, Rurik, Rūriks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »