Ātrāk nekā pārlūku!
61 attiecības: Andrejs Krastkalns, Andris Kolbergs, Arhitektu iela (Rīga), Ēriks Hānbergs, Baltā muiža, Bermontiāde, Bernhards Dīriķis, Bernhards Einbergs, Brāļu draudze, Dailes teātris, Dzimtbūšana, Eižens Laube, Ernests Pole, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Veinbergs, Garlībs Merķelis, Guntis Gailītis, Guntis Ulmanis, Ingmārs Čaklais, Janis Rozentāls, Jānis Šteinhauers, Jānis Čakste, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Graudonis, Jānis Stradiņš, Jānis Streičs, Juris Caunītis, Kaspars Biezbārdis, Kirhenšteina Ministru kabinets, Knīpas un Knauķi, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Valdemārs, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu literārā biedrība, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Mazā ģilde (Rīga), Ostlande, Padomju Savienība, Pārdaugava, Pēteris Blaus, Pēteris Laķis, Pēteris Pētersons, Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Rihards Tomsons, Roberts Liepiņš, ..., Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Tartu Universitāte, Tautas padome, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Rūmnieks, Vācija, Vidzemes guberņa, Viktors Hausmanis, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Vitebskas guberņa. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andris Kolbergs
Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »
Arhitektu iela (Rīga)
Raiņa bulvāra puses Arhitektu iela ir Rīgas iela, Centra rajonā, Centra apkaimē, kas sākas krustojumā ar Raiņa bulvāri un beidzas krustojumā ar Merķeļa ielu.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Arhitektu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Ēriks Hānbergs
Ēriks Hānbergs (dzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagastā) ir latviešu rakstnieks, publicists un žurnālists.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ēriks Hānbergs · Redzēt vairāk »
Baltā muiža
Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltās muižas kungu māja 20 gadsimta sākumā Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Baltā muiža · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »
Bernhards Einbergs
Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Einbergs · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Dailes teātris
Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dailes teātris · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ernests Pole · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Guntis Gailītis
Guntis Gailītis (dzimis Līgatnē) ir latviešu režisors un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Guntis Gailītis · Redzēt vairāk »
Guntis Ulmanis
Guntis Ulmanis (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Guntis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Ingmārs Čaklais
Ingmārs Čaklais (dzimis Rīgā) ir latviešu režisors, pedagogs, sabiedrisko attiecību speciālists, jurists un politiķis, bijis 10. un 11. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Vienotība".
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ingmārs Čaklais · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Jānis Graudonis
Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Graudonis · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Streičs
Jānis Streičs (dzimis Preiļu pagastā) ir latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Streičs · Redzēt vairāk »
Juris Caunītis
Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā) Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā) Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Knīpas un Knauķi
"Knīpas un Knauķi" ir 1971.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Knīpas un Knauķi · Redzēt vairāk »
Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ostlande · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Pēteris Blaus
Pēteris Blaus (—) bija Latvijas žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Blaus · Redzēt vairāk »
Pēteris Laķis
Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Laķis · Redzēt vairāk »
Pēteris Pētersons
Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pētersons · Redzēt vairāk »
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Vasks · Redzēt vairāk »
Raimonds Pauls
Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Raimonds Pauls · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Roberts Liepiņš
Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »
Valdis Rūmnieks
Valdis Rūmnieks (dzimis) ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Valdis Rūmnieks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Viktors Hausmanis
Viktors Hausmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija latviešu literatūras un teātra zinātnieks.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Viktors Hausmanis · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu biedrības nams, RLB, Rīgas Latviešu Biedrība.
