34 attiecības: Aleksandrs II Romanovs, Augstskola, Baltijas provinces, Ernests Nauks, Gustavs Hilbigs, Gustavs Kīzerickis, Kārlis Augusts Līventāls, Krievijas Impērija, Kurzemes bruņniecība, Latvijas augstskolas un koledžas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Lielā ģilde (Rīga), Livonijas bruņniecība, Maksimiliāns Glāzenaps, Mazā ģilde (Rīga), Muižniecība, Nobela prēmija, Pēternieki, Rīga, Rīgas birža, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas rāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Sāmsala, Siversi, Svante Arrēniuss, Tartu Universitāte, Teodors Grēnbergs, Vācu valoda, Vidzemes guberņa, Vilhelms Ostvalds, 1862. gads, 1896. gads.
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Augstskola
Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Augstskola · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Ernests Nauks
Ernsts Frīdrihs Nauks (1819—1875) bija Rīgas Politehniskās augstskolas dabaszinātņu profesors (no 1862. gada) un pirmais direktors (1862—1875).
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Ernests Nauks · Redzēt vairāk »
Gustavs Hilbigs
Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs (1822—1887) bija vācu arhitekts un arhitektūras profesors.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Gustavs Hilbigs · Redzēt vairāk »
Gustavs Kīzerickis
Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »
Kārlis Augusts Līventāls
Kārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Kārlis Augusts Līventāls · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Latvijas augstskolas un koledžas
Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Latvijas augstskolas un koledžas · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns Glāzenaps
Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923) bija vācbaltiešu ķīmiķis.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Maksimiliāns Glāzenaps · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Muižniecība
Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Muižniecība · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Pēternieki
Pēternieki var būt.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Pēternieki · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas birža
Rīgas birža var būt.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Rīgas birža · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Siversi
Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Siversi · Redzēt vairāk »
Svante Arrēniuss
Svante Augusts Arrēniuss (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Svante Arrēniuss · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teodors Grēnbergs
Teodors Grēnbergs (1845-1910) bija Rīgas Politehniskās augstskolas fizikas profesors (no 1875) un direktors (no 1891).
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Teodors Grēnbergs · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
1862. gads
1862.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un 1862. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Rīgas Politehniskā augstskola un 1896. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rīgas Politehnika, Rīgas Politehnikums, Rīgas politehnika, Rīgas politehnikums.