Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Andreass Knopke, Augusts Lebrehts Bretšneiders, Ģertrūdes iela (Rīga), Baznīcas iela (Rīga), Brīvības iela (Rīga), Centrs (Rīga), Eklektika (arhitektūra), Frankfurte pie Oderas, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Johans Daniels Felsko, Krievijas Impērija, Krucifikss, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas PSR Ministru padome, Lielais Ziemeļu karš, Luterisms, Neogotika, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas aplenkums (1656), Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Romas Katoļu baznīca, Silvestrs Tegetmeijers, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Vācbaltieši, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 15. gadsimts, 1522. gads, 1589. gads, 1591. gads, 1605. gads, 1656. gads, 1700. gads, 1743. gads, 1753. gads, 1754. gads, 1755. gads, 1812. gada karš, 1864. gads, 1867. gads, 1869. gads, 19. gadsimts, 1906. gads, 1912. gads, 1915. gads, 1920. gadi, 1923. gads, ..., 1934. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1948. gads, 1959. gads, 2. marts, 22. jūnijs. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Andreass Knopke
Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »
Augusts Lebrehts Bretšneiders
Augusts Lebrehts Bretšneiders (Bretschneider, 1771-1840) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas mūzikas profesors.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Augusts Lebrehts Bretšneiders · Redzēt vairāk »
Ģertrūdes iela (Rīga)
Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Ģertrūdes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Baznīcas iela (Rīga)
Baznīcas iela ir iela Rīgā, Centrā, Centra rajonā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Baznīcas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Brīvības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »
Eklektika (arhitektūra)
Neogotiskās eklektikas paraugs: Bīriņu muižas pils Latvijā. Neorenesanses eklektikas paraugs: Cesvaines pils. Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Eklektika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Oderas
Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Joahims Frīdrihs fon Mansfelds
Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krucifikss
Krucifikss dzīvojamā telpā Krucifikss sakrālā telpā Krucifikss ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Krucifikss · Redzēt vairāk »
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Ministru padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome, saīsināti LPSR MP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR) no 1940.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Latvijas PSR Ministru padome · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Luterisms · Redzēt vairāk »
Neogotika
Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Neogotika · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1656)
1656.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Rīgas aplenkums (1656) · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »
Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1522. gads
1522.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1522. gads · Redzēt vairāk »
1589. gads
1589.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1589. gads · Redzēt vairāk »
1591. gads
1591.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1591. gads · Redzēt vairāk »
1605. gads
1605.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1605. gads · Redzēt vairāk »
1656. gads
1656.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1656. gads · Redzēt vairāk »
1700. gads
1700.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1700. gads · Redzēt vairāk »
1743. gads
1743.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1743. gads · Redzēt vairāk »
1753. gads
1753.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1753. gads · Redzēt vairāk »
1754. gads
1754.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1754. gads · Redzēt vairāk »
1755. gads
1755.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1755. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1869. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1920. gadi
Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1920. gadi · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 1959. gads · Redzēt vairāk »
2. marts
2.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 2. marts · Redzēt vairāk »
22. jūnijs
22.
Jaunums!!: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, Svētās Ģertrūdes baznīca, Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca, Vecā Ģertrūdes baznīca.
