Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aņikita Repņins, Aleksandrs Menšikovs, Cēsu apriņķis, Dālderis, Džordžs Brauns, Fjodors Vojeikovs, Jaunie laiki, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Lielais Ziemeļu karš, Pērnavas apriņķis, Pēteris Goļicins, Pēteris I, Pēteris Lasī, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas ģerbonis, Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Sāremā apriņķis, Septiņgadu karš, Slokas apgabals, Smoļenska, Smoļenskas guberņa, Tartu apriņķis, Vidzeme, Vladimirs Dolgorukovs, Zviedru Vidzeme, 1710. gads.
Aņikita Repņins
Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Aņikita Repņins · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Dālderis · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Fjodors Vojeikovs
Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Fjodors Vojeikovs · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Pēteris Goļicins
Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Pēteris Goļicins · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Smoļenskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Smoļenskas guberņa · Redzēt vairāk »
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vladimirs Dolgorukovs
Vladimirs Dolgorukovs (1696—1761) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Vladimirs Dolgorukovs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Rīgas guberņa un 1710. gads · Redzēt vairāk »
