Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rīgas patrimoniālais apgabals

Indekss Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

58 attiecības: Alberts II (Rīga), Anniņmuiža, Šampēteris, Ķīšezers, Ķekavas novads, Ēbeļmuiža, Āgenskalns, Babītes draudzes novads, Beberbeķi, Biķernieku draudzes novads, Bieriņi, Daugava, Daugavgrīvas klosteris, Draudzes novads, Dreiliņa muiža, Johans I fon Lūne, Katlakalna draudzes novads, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu konversācijas vārdnīca, Lībieši, Lielā ģilde (Rīga), Limbaži, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Mazā ģilde (Rīga), Mazjumpravas muiža (Rīga), Mārupes novads, Misa (upe), Olaine, Olaines novads, Piķurga, Piņķi, Piņķu draudzes novads, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas apkaimes, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas rāte, Ropažu novads, Rumbula, Salas draudzes novads, Salaspils, Sēļi, Sēlijas bīskapija, Spuņciems, Strazdumuiža, ..., Vecrīga, Vidzemes guberņa, Vilhelms no Modenas, Zasulauks, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgales bīskapija, Zolitūde. Izvērst indekss (8 vairāk) »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Anniņmuiža

Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »

Šampēteris

Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Šampēteris · Redzēt vairāk »

Ķīšezers

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Ķīšezers · Redzēt vairāk »

Ķekavas novads

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »

Ēbeļmuiža

Ēbelmuiža 2012. gadā Ēbelmuižas ozols Ēbeļmuiža jeb Ēbelmuiža, arī Klatco muiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa Zaļenieku ielā 21, Ziepniekkalnā, Rīgā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Ēbeļmuiža · Redzēt vairāk »

Āgenskalns

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Āgenskalns · Redzēt vairāk »

Babītes draudzes novads

Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Beberbeķi

Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Beberbeķi · Redzēt vairāk »

Biķernieku draudzes novads

Biķernieku draudzes novads (1791. gada karte). Biķera draudzes baznīca (2012). Siltumnīcas pie agrākās Franka jeb Kaula muižas (tagadējā Biķernieku ielā Rīgā). Biķernieku draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Biķernieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Bieriņi

Bieriņi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Mārupe, Ozolciems un Petriņciems.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Bieriņi · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dreiliņa muiža

Dreiliņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Dreiliņa muiža jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Dreiliņa muiža · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Katlakalna draudzes novads

Katlakalna draudzes novads (1791. gada karte). Katlakalna draudzes baznīca (2000). Olaines luterāņu baznīca (2016). Katlakalna draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Katlakalna draudzes novads · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Limbaži · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mazjumpravas muiža (Rīga)

Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Mazjumpravas muiža (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mārupes novads

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Mārupes novads · Redzēt vairāk »

Misa (upe)

Misa ir Iecavas labā krasta pieteka Zemgalē.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Misa (upe) · Redzēt vairāk »

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Olaine · Redzēt vairāk »

Olaines novads

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Olaines novads · Redzēt vairāk »

Piķurga

Piķurga (arī Piķupe, Pitjurga, Smerdele, Ulbroka, lejtecē Brekšupe, Brekšupīte) ir upe Rīgā un Ropažu un Salaspils novadā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Piķurga · Redzēt vairāk »

Piņķi

Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Piņķi · Redzēt vairāk »

Piņķu draudzes novads

Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas apkaimes

Rīgas apkaimes ir apkaimes, kas kopš 2008.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas apkaimes · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Ropažu novads

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Ropažu novads · Redzēt vairāk »

Rumbula

Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Rumbula · Redzēt vairāk »

Salas draudzes novads

Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Salaspils · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Spuņciems

Spuņciems ir ciems Mārupes novada Salas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Spuņciems · Redzēt vairāk »

Strazdumuiža

Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Vecrīga · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Zasulauks

Zasulauks ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Zasulauks · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zolitūde

Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.

Jaunums!!: Rīgas patrimoniālais apgabals un Zolitūde · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rīgas landfogteja, Rīgas lauku novads, Rīgas patrimonālais apgabals.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »