Ātrāk nekā pārlūku!
324 attiecības: Aizkraukle, Alberta, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs IV, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Krastkalns, Andris Kolbergs, Antante, Apdzīvota vieta, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Aso, Austroungārija, Šveice, Ģilde, Žemaitija, Baltazars Rusovs, Baltijas jūra, Baltijas landesvērs, Barikāžu laiks, Bauska, Bazilijs Plīnijs, Bīskaps, Beļģija, Berlīne, Bertolds, Bertolds (Livonijas bīskaps), Brazīlija, Brestļitovskas miera līgums, Bukultu pils, Buržuāzija, Cēsu kaujas, Cunfte, Daugava, Daugavas līvi, Daugavpils, Dānija, Demokrātiskais bloks, Dienvidu tilts, Dionīsijs Fabrīcijs, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzelzsdivīzija, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības Padome, Ekonomikas izaugsme, Fogts, Francija, ..., Franciskāņi, Gdaņska, Goti, Grīva, Gregora kalendārs, Gustavs Zemgals, Hanzas savienība, Hermans fon Brigenejs, Igaunija, Ikšķile, Imperators, Indriķa hronika, Irāna, Itālija, Janvāris, Jaunā strāva, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jānis Straubergs, Jersika (valsts), Johans Kristofs Broce, Johans Renners, Kalendāra nemieri Rīgā, Kapitālisms, Kara fronte, Karaļauči, Karalis, Kauja pie Rīgas kalna, Kārlis Ulmanis, Kārta, Kņazs, Koksne, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Krievijas—Japānas karš, Kurši, Kurzeme, Labība, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Lībeka, Lībieši, Lielais Ziemeļu karš, Lielvārde, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Mašīnbūve, Maskava, Mūris, Meksika, Melnā nāve, Melngalvju nams, Metālapstrāde, Napoleons Bonaparts, Narva, Nīderlande, Nemuna, Nepilsoņi, Nepilsoņi (Latvija), Norvēģija, Oberosts, Osta, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Palisāde, Papīrs, Pāvels Bermonts, Pērnava, Pēteris I, Pēteris Stučka, Pelni, Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Porcelāns, Portugāle, Prūsija, Proletariāts, Rātslaukums (Rīga), Rātsnams, Rīdzene (bijusī upe), Rīga, Rīga 2014, Rīgas aplenkums (1210), Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas citadele, Rīgas Doma skola, Rīgas dome, Rīgas guberņa, Rīgas karogs, Rīgas kuģis, Rīgas nocietinājumi, Rīgas operācija, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūpniecība, Reformācija, Rietumeiropa, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Romas pāvests, Ropažu viduslaiku pils, Rusova Livonijas hronika, Saeima, Salaspils līgums, Salaspils viduslaiku pils, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Sāmsala, Sējas lini, Silvestrs Stodevešers, Sociāldemokrātija, Spānija, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Svelgats, Tallina, Tartu, Tauki, Tautas padome, Tautu Savienība, Tirgotājs, Trešais reihs, Ukrainas neatkarības iela, Vasks, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vācu valoda, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Viestards, Visbija, Visla, Visvaldis, Vitebska, Zemgaļi, Zemgaļu uzbrukums Rīgai, Ziemassvētki, Ziemassvētku egle, Ziemeļeiropa, Ziemeļlatvijas brigāde, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 1. janvāris, 12. aprīlis, 12. jūlijs, 1200. gads, 1201. gads, 1202. gads, 1205. gads, 1206. gads, 1207. gads, 1210. gads, 1215. gads, 1221. gads, 1225. gads, 1226. gads, 1232. gads, 1234. gads, 1255. gads, 1256. gads, 1257. gads, 1275. gads, 1282. gads, 13. gadsimts, 13. janvāra Vecrīgas nemieri, 13. jūlijs, 1332. gads, 1380. gads, 14. gadsimts, 1406. gads, 1423. gads, 1441. gads, 1451. gads, 1452. gads, 1479. gads, 15. gadsimts, 15. maijs, 1510. gads, 1535. gads, 1558. gads, 1581. gads, 1583. gads, 1584. gads, 1589. gads, 16. gadsimts, 1621. gads, 17. gadsimts, 17. jūnijs, 1700. gads, 1701. gads, 1709. gads, 1720. gads, 1721. gads, 1728. gads, 1740. gads, 1782. gads, 18. aprīlis, 18. gadsimts, 18. novembris, 1812. gads, 1817. gads, 1819. gads, 1856. gads, 1861. gads, 1866. gads, 1867. gads, 1881. gads, 1890. gadi, 1890. gads, 1897. gads, 1899. gads, 19. gadsimts, 1900. gads, 1901. gads, 1904. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1908. gads, 1912. gads, 1913. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1931. gads, 1940. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1960. gadi, 1980. gadi, 1991. gads, 20. gadsimts, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada NATO samits, 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze, 22. maijs, 22. septembris, 27. augusts, 30. novembris, 5. novembris, 6. jūlijs, 8. jūlijs, 8. oktobris. Izvērst indekss (274 vairāk) »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Alberta
Alberta ir viena no Kanādas 10 provincēm.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Alberta · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andris Kolbergs
Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Antante · Redzēt vairāk »
Apdzīvota vieta
Limbažu centrālais laukums Apdzīvota vieta jeb apmetne ir iedzīvotāju izvietojuma pamatvienība, ilgstoša, patstāvīga vai sezonāla cilvēku dzīves vieta, kur izveidojušies materiāli priekšnoteikumi kā mājokļi un komunikācijas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Apdzīvota vieta · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Argentīna · Redzēt vairāk »
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Aso · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Šveice · Redzēt vairāk »
Ģilde
Apvienotajā Karalistē. Ģilde savā tradicionālajā nozīmē bija amatnieku un tirgotāju apvienība viduslaiku Eiropā, kas galvenokārt tika veidota, lai aizstāvētu to profesionālās un ekonomiskās intereses.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ģilde · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Barikāžu laiks
Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bauska · Redzēt vairāk »
Bazilijs Plīnijs
Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Beļģija · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bertolds
Bertolds var būt.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bertolds · Redzēt vairāk »
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Buržuāzija
Le Bourgeois Gentilhomme'' galvenais tēls — buržujs Buržuāzija socioloģijā un politoloģijā ir termins, ar kuru apzīmē vēsturiskas sociālekonomiskas šķiras.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Buržuāzija · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cunfte
Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Cunfte · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dānija · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Dienvidu tilts
Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dienvidu tilts · Redzēt vairāk »
Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Eiropas kultūras galvaspilsēta · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības Padome
Eiropas Savienības Padomes sēžu zāle. Eiropas Savienības Padomes (COUNCIL) loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Savienības Ministru Padome (ES MP) jeb Eiropas Savienības Padome ir galvenā un augstākā Eiropas Savienības lēmējinstitūcija, taču tai nav likumdošanas iniciatīvas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Eiropas Savienības Padome · Redzēt vairāk »
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ekonomikas izaugsme · Redzēt vairāk »
Fogts
Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Fogts · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Francija · Redzēt vairāk »
Franciskāņi
Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Franciskāņi · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Goti · Redzēt vairāk »
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Grīva · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hermans fon Brigenejs
Hermana fon Brigeneja kapu plāksne Cēsu baznīcā Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (vācu: Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp, latīņu: Hermannus von Bruggeney cognominatus Hasenkampf) bija Livonijas ordeņa mestrs 1535.–1549.5.II.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Hermans fon Brigenejs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Imperators
Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Imperators · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Irāna · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Itālija · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Kapitālisms
Kapitālisms ir politiska, ekonomiska un sociāla sistēma, kuras pamatā ir preču ražošana, tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kapitālisms · Redzēt vairāk »
Kara fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Fronte ir karaspēka izvietojuma daļa, kas vērsta pret ienaidnieku.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kara fronte · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Karalis · Redzēt vairāk »
Kauja pie Rīgas kalna
Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kauja pie Rīgas kalna · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kārta · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kņazs · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Koksne · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Labība · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka
1. stāva iekšskats. Konferenču zāle ''Ziedonis'' Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā, kas atvērta apmeklētājiem, oficiāla ēkas atklāšana notika.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai notika 2004.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai · Redzēt vairāk »
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Latvijas prezidentūras logo Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lielvārde · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Mašīnbūve
Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Mašīnbūve · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Maskava · Redzēt vairāk »
Mūris
Lielais Ķīnas mūris Mūris ir vertikāla, stabila struktūra, kas norobežo kādu teritoriju vai zemi, kā arī atsevišķos gadījumos veic noteiktu teritoriju aizsardzības funkcijas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Mūris · Redzēt vairāk »
Meksika
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Meksika · Redzēt vairāk »
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Melnā nāve · Redzēt vairāk »
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Metālapstrāde · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Narva · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nepilsoņi
Latvijas Republikas nepilsoņu pases vāks Nepilsoņi ir personas, kurām nav efektīvo saikņu ar valsti, kurā tās atrodas — tas ir pilsonības.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Nepilsoņi · Redzēt vairāk »
Nepilsoņi (Latvija)
Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Nepilsoņi (Latvija) · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Oberosts · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Osta · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Palisāde
Palisāde, kas papildināta ar grāvi Palisāde (no franču valodas palissade, kas cēlies no latīņu valodas palus - miets) - dažāda augstuma stāvkoku sēta vai siena, kas tiek izmantota kā aizsardzības būve.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Palisāde · Redzēt vairāk »
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Papīrs · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Pelni
Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pelni · Redzēt vairāk »
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem bija piemineklis Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Polocka · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Portugāle · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Proletariāts
Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas bāze un visvairāk ekspluatētā klase Proletariāts (no — nabagi) ir sociālā šķira, kurai nepieder īpašums un ražošanas līdzekļi.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Proletariāts · Redzēt vairāk »
Rātslaukums (Rīga)
Skats uz Strēlnieku laukumu un Rātslaukumu no Pēterbaznīcas torņa (2010). Vizualizācija ar jaunbūvējamo Rīgas pilsētas biroju namu, kura torņa augstumam bija jāpārsniedz Vecrīgas baznīcu torņu augstums (arhitekti Nikolajs Voits un Sergejs Antonovs, 1939). Rātslaukums ir Vecrīgas laukums, pie kura atrodas Rīgas rātsnams, Melngalvju nams, Latvijas Okupācijas muzejs un citas ēkas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rātslaukums (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rātsnams
Bauskas rātsnams Rātsnams ir ēka, kurā atrodas vai vēsturiski atradās municipālā pārvalde, pilsētas rāte.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rātsnams · Redzēt vairāk »
Rīdzene (bijusī upe)
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīga 2014
Rīga 2014 ir Rīgas kā vienas no 2014.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīga 2014 · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1210)
Voldemāra Vimbas glezna). Rīgas aplenkums 1210.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas citadele
Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas dome · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas karogs
Rīgas karogs ir viens no Rīgas oficiālajiem simboliem kopā ar Rīgas pilsētas ģerboni.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas karogs · Redzēt vairāk »
Rīgas kuģis
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Rīgas kuģis ir nosaukums ar 12. gadsimta beigām datētam vācu tirgotāju kuģim, kura atliekas tika atsegtas 1939.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas kuģis · Redzēt vairāk »
Rīgas nocietinājumi
Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas nocietinājumi · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Reformācija · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Saeima · Redzēt vairāk »
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sējas lini
Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Sējas lini · Redzēt vairāk »
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »
Sociāldemokrātija
roze kļuva par vienu no pazīstamākajiem sociāldemokrātu simboliem pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Sociāldemokrātija · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Spānija · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Svelgats · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tartu · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tauki · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Tirgotājs
Tirgotājs uztaisa kontu - Shiatsus Hokusai zīmējums Tirgotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas veic tirdzniecības operācijas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Tirgotājs · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Ukrainas neatkarības iela
Ukrainas neatkarības iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no Kalpaka bulvāra un beidzas krustojumā ar Nikolaja Rēriha ielu, aiz kura turpinās kā Antonijas iela.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ukrainas neatkarības iela · Redzēt vairāk »
Vasks
Vasks var būt.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vasks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Viestards · Redzēt vairāk »
Visbija
Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Visbija · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Visla · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Vitebska · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu uzbrukums Rīgai
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Zemgaļu uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku egle
Ziemassvētku egle Ziemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ziemassvētku egle · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
12. aprīlis
12.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 12. aprīlis · Redzēt vairāk »
12. jūlijs
12.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 12. jūlijs · Redzēt vairāk »
1200. gads
1200.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1200. gads · Redzēt vairāk »
1201. gads
1201.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1201. gads · Redzēt vairāk »
1202. gads
1202.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1202. gads · Redzēt vairāk »
1205. gads
1205.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1205. gads · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1210. gads
1210.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1210. gads · Redzēt vairāk »
1215. gads
1215.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1215. gads · Redzēt vairāk »
1221. gads
1221.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1221. gads · Redzēt vairāk »
1225. gads
1225.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1225. gads · Redzēt vairāk »
1226. gads
1226.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1226. gads · Redzēt vairāk »
1232. gads
1232.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1232. gads · Redzēt vairāk »
1234. gads
1234.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1234. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1256. gads
1256.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1256. gads · Redzēt vairāk »
1257. gads
1257.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1257. gads · Redzēt vairāk »
1275. gads
1275.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1275. gads · Redzēt vairāk »
1282. gads
1282.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1282. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
13. janvāra Vecrīgas nemieri
13.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 13. janvāra Vecrīgas nemieri · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
1332. gads
1332.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1332. gads · Redzēt vairāk »
1380. gads
1380.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1380. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1406. gads
1406.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1406. gads · Redzēt vairāk »
1423. gads
1423.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1423. gads · Redzēt vairāk »
1441. gads
1441.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1441. gads · Redzēt vairāk »
1451. gads
1451.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1451. gads · Redzēt vairāk »
1452. gads
1452.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1452. gads · Redzēt vairāk »
1479. gads
1479.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1479. gads · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
15. maijs
15.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 15. maijs · Redzēt vairāk »
1510. gads
1510.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1510. gads · Redzēt vairāk »
1535. gads
1535.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1535. gads · Redzēt vairāk »
1558. gads
1558.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1558. gads · Redzēt vairāk »
1581. gads
1581.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1581. gads · Redzēt vairāk »
1583. gads
1583.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1583. gads · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1584. gads · Redzēt vairāk »
1589. gads
1589.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1589. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1621. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. jūnijs
17.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »
1700. gads
1700.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1700. gads · Redzēt vairāk »
1701. gads
1701.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1701. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1728. gads
1728.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1728. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1782. gads
1782.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1782. gads · Redzēt vairāk »
18. aprīlis
18.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 18. novembris · Redzēt vairāk »
1812. gads
1812.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1812. gads · Redzēt vairāk »
1817. gads
1817.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1817. gads · Redzēt vairāk »
1819. gads
1819.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1819. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1866. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1890. gadi
Pirmās telefona sakaru līnijas atklāšana ASV (1892). 1890.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1890. gadi · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1890. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1899. gads
1899.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1899. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1913. gads
1913.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1913. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1960. gadi
Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1960. gadi · Redzēt vairāk »
1980. gadi
1980.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1980. gadi · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 1991. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2003.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2006. gada NATO samits
Logo. NATO valstu vadītāji Rīgā. 2006.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 2006. gada NATO samits · Redzēt vairāk »
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā
sudraba monēta 2006.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »
2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
2007.—2010.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze · Redzēt vairāk »
22. maijs
22.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 22. maijs · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 22. septembris · Redzēt vairāk »
27. augusts
27.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 27. augusts · Redzēt vairāk »
30. novembris
30.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 30. novembris · Redzēt vairāk »
5. novembris
5.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 5. novembris · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
8. jūlijs
8.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »
8. oktobris
8.
Jaunums!!: Rīgas vēsture un 8. oktobris · Redzēt vairāk »
