Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Antarktīda, Branta šelfa ledājs, Drešere, Ernests Šekltons, Hokona VII jūra, Jalmars Rīsers-Larsens, Karalienes Modas Zeme, Kraula kalni, Kvara šelfa ledājs, Lidena sala, Norvēģija, Norvēģijas rags, Princeses Martas krasts, Stenkomas-Vilsas glečers, Vācija, Vedela jūra, Viljams Brūss.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Branta šelfa ledājs
Branta šelfa ledājs ir šelfa ledājs Kērda krastā Kotsu Zemes piekrastē.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Branta šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Drešere
Drešere ir Vācijas sezonāla mobila vasaras nometne Antarktīdā, ko pārvalda Alfreda Vēgenera institūts.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Drešere · Redzēt vairāk »
Ernests Šekltons
Ernests Henrijs Šekltons (dzimis, miris) bija īru izcelsmes britu polārpētnieks, četru ekspedīciju uz Antarktiku dalībnieks.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Ernests Šekltons · Redzēt vairāk »
Hokona VII jūra
Karaļa Hokona VII jūra ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Hokona VII jūra · Redzēt vairāk »
Jalmars Rīsers-Larsens
Jalmars Rīsers-Larsens (dzimis Oslo, miris Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Jalmars Rīsers-Larsens · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Kraula kalni
Kraula kalni vai Vestfjella ir kalnu un nunataku virkne Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Kraula kalni · Redzēt vairāk »
Kvara šelfa ledājs
Kvara šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Kvara šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Lidena sala
Lidena sala ir ar ledu klāta sala Rīsera-Larsena šelfa ledāja dienvidrietumos pie tā frontes 85 km no Antarktīdas krasta.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Lidena sala · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģijas rags
Norvēģijas rags ir ar ledu klāts zemesrags Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Norvēģijas rags · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
Stenkomas-Vilsas glečers
Stenkomas-Vilsas glečers ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Stenkomas-Vilsas glečers · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vedela jūra
Vedela jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Vedela jūra · Redzēt vairāk »
Viljams Brūss
Viljams Spīrss Brūss (dzimis Londonā, miris Edinburgā) bija skotu dabaszinātnieks, polārpētnieks un okeanogrāfs.
Jaunums!!: Rīsera-Larsena šelfa ledājs un Viljams Brūss · Redzēt vairāk »
