Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Aukštaitija, Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Balti, Baltijas jūra, Berlīne, Brandenburga-Prūsija, Dzūkija, Encyclopædia Britannica, Grosjēgersdorfas kauja, Grunvaldes kauja, Kaļiņingradas apgabals, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Kauņas guberņa, Klaipēdas apgabals, Krievijas PFSR, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Lietuvas guberņa, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Mazā Lietuva, Mēmele, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pārvācošana, Pēteris III, Pirmais pasaules karš, Poļi, Poļu valoda, Polija, Prūši, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Karaliste, Prūsijas krusta kari, Senprūšu valoda, Septiņgadu karš, Suvalkija, Suvalku guberņa, Tautu Savienība, Traķu vaivadija, Trešais reihs, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Vācieši, ..., Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Viļņas guberņa, Viļņas vaivadija, Vilhelms fon Fermors, 13. gadsimts, 1466. gads, 1525. gads, 1618. gads, 17. gadsimts, 1701. gads, 1772. gads, 18. gadsimts, 1829. gads, 1878. gads, 1924. gads, 1945. gads. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Encyclopædia Britannica
''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica (no latīņu valodas — 'Britu enciklopēdija') ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā joprojām izdotā enciklopēdija pasaulē.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Encyclopædia Britannica · Redzēt vairāk »
Grosjēgersdorfas kauja
Grosjēgersdorfas kauja. Grosjēgersdorfas kauja bija Septiņgadu kara kauja 1757.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Grosjēgersdorfas kauja · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Austrumprūsija un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Austrumprūsija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Mēmele · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Pārvācošana · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Poļi · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Polija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Suvalkija
Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Suvalkija · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Austrumprūsija un Vilhelms fon Fermors · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1466. gads
1466.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1466. gads · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1618. gads
1618.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1618. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1701. gads
1701.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1701. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1772. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1829. gads
1829.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1829. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Austrumprūsija un 1945. gads · Redzēt vairāk »
