31 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Ādams Lēvenhaupts, Baltijas provinces, Bībele, Boriss Šeremetjevs, Daugava, Dņepra, Divkauja, Ernsts Gliks, Ingrija, Jelgavas pils, Katrīna I, Kauja pie Omuļiem, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Lielais Ziemeļu karš, Mūrmuižas kauja, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Narva, Pēteris I, Poltavas kauja, Prūsijas hercogiste, Rīgas aplenkums (1709—1710), Sanktpēterburga, Tartu, Volmārs Antons fon Šlipenbahs, Zviedru Vidzeme, 1667. gads, 1702. gads, 1717. gads, 18. jūlijs.
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Bībele · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Dņepra · Redzēt vairāk »
Divkauja
Bruņinieku Divkauja”. Divkauja jeb duelis (no, kas savukārt no — 'kauja divatā') ir sadursme starp diviem cilvēkiem, kuras dalībnieki cīnās par savu godu, lai atriebtos, atbildei uz apvainojumu vai citu nodomu vadīti.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Divkauja · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Ingrija · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Kauja pie Omuļiem
Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Kauja pie Omuļiem · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Narva · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Tartu · Redzēt vairāk »
Volmārs Antons fon Šlipenbahs
Volmārs Antons fon Šlipenbahs (dzimis, miris) bija Livonijas izcelsmes karavīrs zviedru, vālāk krievu dienestā.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Volmārs Antons fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1667. gads
1667.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un 1667. gads · Redzēt vairāk »
1702. gads
1702.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un 1702. gads · Redzēt vairāk »
1717. gads
1717.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un 1717. gads · Redzēt vairāk »
18. jūlijs
18.
Jaunums!!: Rūdolfs Fēlikss Bauers un 18. jūlijs · Redzēt vairāk »