Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sēlpils pils

Indekss Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

40 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Anna Zariņa, Arheoloģiskie izrakumi, Ādams Lēvenhaupts, Balti, Bernhards no Lipes, Daugava, Elvīra Šnore, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Kokneses pils, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Otrais Ziemeļu karš, Paleolīts, Pļaviņu ūdenskrātuve, Pļaviņu HES, Pils, Pilskalns, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Salaspils, Sēļi, Sēlijas bīskapi, Sēlpils fogti, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vecsēlpils, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Zviedrija, 1208. gada Sēlpils aplenkums.

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Oksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju. Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Oksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja Vecate, Burtnieku, Ropažu un Valmieras pils (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Oksenšernas dzimtas ģerboņa).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Anna Zariņa

Anna Zariņa (dzimusi Ruņģe, 1921—2015) bija latviešu arheoloģe, habilitētā vēstures doktore (1993), Latvijas Zinātņu akadēmijas emeritētā zinātniece.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Anna Zariņa · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskie izrakumi

Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »

Ādams Lēvenhaupts

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Balti · Redzēt vairāk »

Bernhards no Lipes

Bernharda no Lipes piemineklis viņa dzimtenē Lipštatē. Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (ap 1140. - 30.04.1224.) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211-1217), Sēlijas bīskaps (1218-1224).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Daugava · Redzēt vairāk »

Elvīra Šnore

Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (1905-1996) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Paleolīts

Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Paleolīts · Redzēt vairāk »

Pļaviņu ūdenskrātuve

Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Pļaviņu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »

Pļaviņu HES

250px Pļaviņu HES ir hidroelektrostacija Latvijā, Daugavas baseinā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Pļaviņu HES · Redzēt vairāk »

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Pils · Redzēt vairāk »

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Pilskalns · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Salaspils · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapi

Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Sēlijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Sēlpils fogti

Sēlpils fogtu pils hercogu laikos (Broce). Sēlpils fogtu pils drupas uz Daugavas kreisā stāvkrasta (1866). Livonijas ordeņa pils drupas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas. Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Sēlpils pils un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Sēlpils pils un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1208. gada Sēlpils aplenkums

Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.

Jaunums!!: Sēlpils pils un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Sēlpils ordeņa pils, Sēlpils pils drupas, Sēlpils pilsdrupas, Sēlpils pilskalns, Sēlpils priekšpils, Sēlpils viduslaiku pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »