Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sērs

Indekss Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

47 attiecības: Akmeņogles, Aminoskābes, Amonija sulfāts, Atomskaitlis, Bēta sabrukšana, Cinobrs, Cisteīns, Disproporcionēšanās, Elektriskā strāva, Elektronegativitāte, Fluors, Fosfors, Halkogēni, Halogēni, Hlors, Izotops, Kalcija sulfāts, Liesma, Magnēts, Magnija sulfāts, Metāli, Metionīns, Nafta, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Nemetāli, Ogleklis, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Peroksisērskābe, Rūda, Sanskrits, Sārmi, Sēra dioksīds, Sēra heksafluorīds, Sērogleklis, Sērpaskābe, Sērskābe, Sfalerīts, Silīcijs, Skābeklis, Sulfāti, Tīrradņa elements, Toluols, Viskozitāte, Zeme.

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Sērs un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Sērs un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Amonija sulfāts

Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.

Jaunums!!: Sērs un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Sērs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Bēta sabrukšana

Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.

Jaunums!!: Sērs un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »

Cinobrs

Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.

Jaunums!!: Sērs un Cinobrs · Redzēt vairāk »

Cisteīns

Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).

Jaunums!!: Sērs un Cisteīns · Redzēt vairāk »

Disproporcionēšanās

Disproporcionēšanās ir ķīmiska reakcija, kuras laikā vienas vielas molekulas reaģē savā starpā, rodoties divu citu vielu molekulām.

Jaunums!!: Sērs un Disproporcionēšanās · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Jaunums!!: Sērs un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Sērs un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Jaunums!!: Sērs un Fluors · Redzēt vairāk »

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Jaunums!!: Sērs un Fosfors · Redzēt vairāk »

Halkogēni

Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.

Jaunums!!: Sērs un Halkogēni · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Sērs un Halogēni · Redzēt vairāk »

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Jaunums!!: Sērs un Hlors · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Sērs un Izotops · Redzēt vairāk »

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sērs un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »

Liesma

Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.

Jaunums!!: Sērs un Liesma · Redzēt vairāk »

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Jaunums!!: Sērs un Magnēts · Redzēt vairāk »

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Jaunums!!: Sērs un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Sērs un Metāli · Redzēt vairāk »

Metionīns

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Sērs un Metionīns · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Sērs un Nafta · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfāts

Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Sērs un Nātrija sulfāts · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīts

Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.

Jaunums!!: Sērs un Nātrija sulfīts · Redzēt vairāk »

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Jaunums!!: Sērs un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Sērs un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Sērs un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Sērs un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Jaunums!!: Sērs un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »

Peroksisērskābe

Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.

Jaunums!!: Sērs un Peroksisērskābe · Redzēt vairāk »

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Jaunums!!: Sērs un Rūda · Redzēt vairāk »

Sanskrits

Sanskrits (saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Jaunums!!: Sērs un Sanskrits · Redzēt vairāk »

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus.

Jaunums!!: Sērs un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma gāze.

Jaunums!!: Sērs un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Sērs un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »

Sērogleklis

Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.

Jaunums!!: Sērs un Sērogleklis · Redzēt vairāk »

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Jaunums!!: Sērs un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Sērs un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Sfalerīts

Sfalerīts (nosaukums cēlies no grieķu sphaleros — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ), arī cinka sulfīds (ZnS), ir minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.

Jaunums!!: Sērs un Sfalerīts · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Sērs un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Sērs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Jaunums!!: Sērs un Sulfāti · Redzēt vairāk »

Tīrradņa elements

Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.

Jaunums!!: Sērs un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »

Toluols

Elektronu mākoņa blīvums toluola molekulā Toluols (metilbenzols, fenilmetāns, C6H5CH3) ir bezkrāsains, degošs šķidrums ar asu smaku.

Jaunums!!: Sērs un Toluols · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Sērs un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Sērs un Zeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Monoklīnais sērs, Plastiskais sērs, Rombiskais sērs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »