Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sakne

Indekss Sakne

pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.

17 attiecības: Augsne, Augu šūna, Burkāns, Dālijas, Epiderma, Gums, Hloroplasts, Lapas, Mangroves, Minerālvielas, Orhideju dzimta, Paparžaugi, Redīsi, Sēklaugi, Stumbrs, Uzturs, Veidotājaudi.

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Sakne un Augsne · Redzēt vairāk »

Augu šūna

Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.

Jaunums!!: Sakne un Augu šūna · Redzēt vairāk »

Burkāns

Burkāns, arī dārza burkāns un sējas burkāns (Daucus carota sativus), ir savvaļas burkāna pasuga, kuru cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam.

Jaunums!!: Sakne un Burkāns · Redzēt vairāk »

Dālijas

Dālijas (Dahlia) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints.

Jaunums!!: Sakne un Dālijas · Redzēt vairāk »

Epiderma

Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.

Jaunums!!: Sakne un Epiderma · Redzēt vairāk »

Gums

Auga ''Ullucus tuberosus'' gumi Gums ir augu saknes pārveidne, kas ir sulīga un paresnināta, kā arī tajā uzkrājas rezerves barības vielas.

Jaunums!!: Sakne un Gums · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Sakne un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Sakne un Lapas · Redzēt vairāk »

Mangroves

Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir veģetācijas tips, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.

Jaunums!!: Sakne un Mangroves · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Sakne un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Sakne un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Paparžaugi

Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.

Jaunums!!: Sakne un Paparžaugi · Redzēt vairāk »

Redīsi

Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, kas tiek audzēta kā kultūraugs.

Jaunums!!: Sakne un Redīsi · Redzēt vairāk »

Sēklaugi

Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts.

Jaunums!!: Sakne un Sēklaugi · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta funkcijas.

Jaunums!!: Sakne un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.

Jaunums!!: Sakne un Uzturs · Redzēt vairāk »

Veidotājaudi

saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.

Jaunums!!: Sakne un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Saknes.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »