47 attiecības: Arnts, Šventoja, Baltijas landesvērs, Blīdene, Brocēni, Dobele, Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute, Ezere, Grobiņa, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Klaipēda, Kuldīgas apriņķis, Kuldīgas komturi, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurši, Kursas dalīšanas līgums, Kursīši, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Liepājas apgabals, Livonijas ordenis, Nīgrande, Oberosts, Otrais Ziemeļu karš, Pampāļi, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Saldus draudzes novads, Saldus novads, Saldus ordeņa pils, Saldus rajons, Sarkanā armija, Skrunda, Vērmahts, Vilhelms Ketlers, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemgale (valsts), 1. latviešu atsevišķais bataljons.
Arnts
Arnts (no saīsinājuma personvārdam Arnolds (Arnold); sieviešu dzimtē Arnta) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Arnts · Redzēt vairāk »
Šventoja
Šventoja, agrāk arī Sventa, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Šventoja · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Blīdene
Blīdene (agrāk arī Blīdiene, Lielblīdiene) ir ciems Saldus novada Blīdenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Blīdene · Redzēt vairāk »
Brocēni
Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Brocēni · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Dobele · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja
Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja pie Saldus stacijas (skats Skrundas virzienā) Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja ir 180 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jelgavas un Liepājas pilsētas.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute
Aizputes stacija Liepājā Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898). Latvijas dzelzceļu karte pirms 1927. gada. Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute bija 49 km gara 1900.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute · Redzēt vairāk »
Ezere
Ezere ir apdzīvota vieta Saldus novada dienvidos, Ezeres pagasta centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Ezere · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kuldīgas apriņķis
Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kuldīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Kursīši
Kursīši ir ciems Latvijā, Saldus novada Kursīšu pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P105 (Butnāri - Saldus - Ezere) un V1163 (Silaiņi - Kursīši) krustojumā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kursīši · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas apgabals
Liepājas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1952-1953) sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Liepājas apgabals · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Nīgrande
Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Nīgrande · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Saldus vēsture un Oberosts · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pampāļi
Pampāļi ir apdzīvota vieta Saldus novada Pampāļu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Pampāļi · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Saldus draudzes novads
Saldus draudzes novads 1859. gada kartē. Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Saldus draudzes novads · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Saldus rajons
Saldus rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Saldus rajons · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Skrunda · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Saldus vēsture un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Saldus vēsture un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »