Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Apakšmute, Apakšmutes, Ausleja, Baltais sapals, Baltkrievija, Eirāzija, Eirāzijas sapali, Eiropas sapali, Ezers, Jūra, Karpu dzimta, Karpveidīgās, Kaze, Krīts (periods), Latvija, Līnis, Lietuva, Mailīte, Mailītes, Plaudis, Plicis, Rauda, Raudas, Ruduļi, Rudulis, Salate, Saldūdens, Sapals, Spāre (zivs), Spāres (zivis), Upe, Vidusjūra, Vimba, Vimbas, Ziemeļamerika, Zivis.
Apakšmute
Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Apakšmute · Redzēt vairāk »
Apakšmutes
Apakšmutes, apakšmutu ģints (Chondrostoma) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 20 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Apakšmutes · Redzēt vairāk »
Ausleja
Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Ausleja · Redzēt vairāk »
Baltais sapals
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Baltais sapals · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eirāzijas sapali
Eirāzijas sapali, Eirāzijas sapalu ģints (Leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 19 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Eirāzijas sapali · Redzēt vairāk »
Eiropas sapali
Eiropas sapali, Eiropas sapalu ģints (Squalius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Eiropas sapali · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Ezers · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Jūra · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kaze
Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Kaze · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Līnis · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mailīte
Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Mailīte · Redzēt vairāk »
Mailītes
Mailītes, mailīšu ģints (Phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 21 saldūdens zivju sugu.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Mailītes · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Plaudis · Redzēt vairāk »
Plicis
Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Plicis · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Rauda · Redzēt vairāk »
Raudas
Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Raudas · Redzēt vairāk »
Ruduļi
Ruduļi, ruduļu ģints (Scardinius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastais rudulis.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Ruduļi · Redzēt vairāk »
Rudulis
Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Rudulis · Redzēt vairāk »
Salate
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Salate · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Sapals · Redzēt vairāk »
Spāre (zivs)
Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Spāre (zivs) · Redzēt vairāk »
Spāres (zivis)
Spāres, spāru ģints (Ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Spāres (zivis) · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Upe · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vimba
Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Vimba · Redzēt vairāk »
Vimbas
Vimbas, vimbu ģints (Vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Vimbas · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Sapalu dzimta un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Leuciscinae, Sapali, Sapalu apakšdzimta.
