Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Anēmija, Antigēns, Antonijs van Lēvenhuks, Asins plazma, Asinsgrupas, Asinsrites orgānu sistēma, Šūnas kodols, Šūnas organoīdi, Bilirubīns, Cilvēks, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzelzs, Embrijs, Endoplazmatiskais tīkls, Eritropoēze, Eritropoetīns, Fagocitoze, Genoms, Glikolīze, Glikoze, Goldži komplekss, Hēms, Hemoglobīns, Insulīns, Kapilāri, Kārlis Landšteiners, Kristalogrāfija, Mitohondrijs, Mugurkaulnieki, Nobela prēmija, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Plaušas, Ribonukleīnskābe, Sarkanās kaulu smadzenes, Skābeklis, Transferīns, Vīne, 1658. gads, 1674. gads, 1901. gads, 1924. gads, 1959. gads.
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Eritrocīti un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Anēmija
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija ((anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.
Jaunums!!: Eritrocīti un Anēmija · Redzēt vairāk »
Antigēns
Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.
Jaunums!!: Eritrocīti un Antigēns · Redzēt vairāk »
Antonijs van Lēvenhuks
Antonijs van Lēvenhuks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu izgudrotājs un tirgotājs.
Jaunums!!: Eritrocīti un Antonijs van Lēvenhuks · Redzēt vairāk »
Asins plazma
Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.
Jaunums!!: Eritrocīti un Asins plazma · Redzēt vairāk »
Asinsgrupas
Asinsgrupas Asinsgrupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Eritrocīti un Asinsgrupas · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Eritrocīti un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Eritrocīti un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Eritrocīti un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Bilirubīns
Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.
Jaunums!!: Eritrocīti un Bilirubīns · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Eritrocīti un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Eritrocīti un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Eritrocīti un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Eritrocīti un Embrijs · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Eritrocīti un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Eritropoēze
Eritropoēze ir sarkano asins šūnu veidošanās process, kas ir attīstība no eritropoētiskās cilmes šūnām līdz nobriedušām sarkanajām asins šūnām.
Jaunums!!: Eritrocīti un Eritropoēze · Redzēt vairāk »
Eritropoetīns
Eritropoetīns (EPO) ir hormons, kas veidojas nierēs un veicina sarkano asinsķermenīšu — eritrocītu — izstrādāšanos sarkanajās kaulu smadzenēs.
Jaunums!!: Eritrocīti un Eritropoetīns · Redzēt vairāk »
Fagocitoze
Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.
Jaunums!!: Eritrocīti un Fagocitoze · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Eritrocīti un Genoms · Redzēt vairāk »
Glikolīze
Glikolīzes shēma Glikolīze ir viens no centrālajiem glikozes metabolisma ceļiem, aerobās elpošanas laikā.
Jaunums!!: Eritrocīti un Glikolīze · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Eritrocīti un Glikoze · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Eritrocīti un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Hēms
Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).
Jaunums!!: Eritrocīti un Hēms · Redzēt vairāk »
Hemoglobīns
Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.
Jaunums!!: Eritrocīti un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Eritrocīti un Insulīns · Redzēt vairāk »
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Jaunums!!: Eritrocīti un Kapilāri · Redzēt vairāk »
Kārlis Landšteiners
Kārlis Landšteiners (dzimis, miris) bija austriešu biologs un ārsts.
Jaunums!!: Eritrocīti un Kārlis Landšteiners · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Eritrocīti un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Eritrocīti un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Eritrocīti un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Eritrocīti un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Eritrocīti un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Eritrocīti un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Eritrocīti un Plaušas · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Eritrocīti un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Sarkanās kaulu smadzenes
Sarkanās kaulu smadzenes ir kaulu smadzenes, kas atrodas plāno kaulu porainajā kaulvielā un cauruļkaulu epifīzēs.
Jaunums!!: Eritrocīti un Sarkanās kaulu smadzenes · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Eritrocīti un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Transferīns
Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela.
Jaunums!!: Eritrocīti un Transferīns · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Eritrocīti un Vīne · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Eritrocīti un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1674. gads
1674.
Jaunums!!: Eritrocīti un 1674. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Eritrocīti un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Eritrocīti un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Eritrocīti un 1959. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Eritrocīts, Sarkanie asinsķermenīši.
