Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Auglis, C vitamīns, Cukurs, Jūnijs, Krūms, Lapas, Maijs, Mežs, Miza, Oga, Pārtika, Pektīnvielas, Putekšņlapa, Skābes, Sviedri, Zieds.
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Auglis · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Cukurs · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Krūms · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Lapas · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Maijs · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Mežs · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Miza · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Oga · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Putekšņlapa · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Skābes · Redzēt vairāk »
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Sviedri · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Sarkanā jāņoga un Zieds · Redzēt vairāk »
