Ātrāk nekā pārlūku!
105 attiecības: Absolūtais spožums, Alķīmija, Aldebarans, Ampērs, Arkturs, Īpašības vārds, Ātrums, Baltais punduris, Baricentrs, Blīvums, Brīvās krišanas paātrinājums, Centaura Alfa, Džordžs Elerijs Heils, Deklinācija (astronomija), Dzeltenais punduris, Dzelzs, Eiropa, Eiropas Kosmosa aģentūra, Ekliptika, Elektromagnētisko viļņu skala, Ernests Rezerfords, Fomalhauts, Fotons, Fotosfēra, Gads, Gaisma, Gaismas gads, Galaktika, Galileo Galilejs, Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Hanss Bēte, Hēlijs, Horizonts, Hromosfēra, Ikars, Japāna, Jēzus Kristus, Johanness Keplers, Jonizācija, Jons, Kapela, Kelvins, Kodolsintēze, Komēta, Konvekcija, Kristietība, Latviešu mitoloģija, Magnētiskais lauks, Magnijs, ..., Masa, Mīts, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Neitrīno, Neons, Observatorija, Ogleklis, Orbīta, Otrais kosmiskais ātrums, Perimetrs, Piena Ceļš, Plazma, Protons, Protuberance, Radioaktivitāte, Radioviļņi, Rādiuss, Redzamais spožums, Rektascensija, Rentgenstari, Rentgenteleskops, Rotācijas periods, Sarkanais milzis, Saules aptumsums, Saules plankumi, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, Saules vējš, Saulgrieži, Sīriuss, Sērs, Senā Ķīna, Silīcijs, Skaņa, Skābeklis, Slāpeklis, Solar Orbiter, Spektra klase, Spektroskopija, Starjauda, Starpplanētu zonde, Stonhendža, Temperatūra, Tesla, Tilpums, Ultravioletais starojums, Vats, Vega, Viljams Tomsons, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Zemes mākslīgais pavadonis, Zvaigzne. Izvērst indekss (55 vairāk) »
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Jaunums!!: Saule un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Saule un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Aldebarans
Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Saule un Aldebarans · Redzēt vairāk »
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Saule un Ampērs · Redzēt vairāk »
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Jaunums!!: Saule un Arkturs · Redzēt vairāk »
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Jaunums!!: Saule un Īpašības vārds · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Saule un Ātrums · Redzēt vairāk »
Baltais punduris
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.
Jaunums!!: Saule un Baltais punduris · Redzēt vairāk »
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Jaunums!!: Saule un Baricentrs · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Saule un Blīvums · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Saule un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Saule un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »
Džordžs Elerijs Heils
Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.
Jaunums!!: Saule un Džordžs Elerijs Heils · Redzēt vairāk »
Deklinācija (astronomija)
right Deklinācija (— novirzīšanās) ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.
Jaunums!!: Saule un Deklinācija (astronomija) · Redzēt vairāk »
Dzeltenais punduris
Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.
Jaunums!!: Saule un Dzeltenais punduris · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Saule un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Saule un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Jaunums!!: Saule un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Jaunums!!: Saule un Ekliptika · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisko viļņu skala
Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.
Jaunums!!: Saule un Elektromagnētisko viļņu skala · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Saule un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Fomalhauts
Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Saule un Fomalhauts · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Saule un Fotons · Redzēt vairāk »
Fotosfēra
Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).
Jaunums!!: Saule un Fotosfēra · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Saule un Gads · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Saule un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Saule un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Saule un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Saule un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Jaunums!!: Saule un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Saule un Gāze · Redzēt vairāk »
Hanss Bēte
Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Saule un Hanss Bēte · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Saule un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Horizonts
Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika) Horizonts (orizon — ‘norobežojošs’) jeb apvārsnis ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā debesis satiek Zemi.
Jaunums!!: Saule un Horizonts · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Saule un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Ikars
Ikars pielido pārāk tuvu Saulei, iekrīt jūrā un noslīkst (''Jacob Peter Gowy'', ap 1635) Ikars (Íkaros) ir tēls sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Saule un Ikars · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Saule un Japāna · Redzēt vairāk »
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Jaunums!!: Saule un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Saule un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Saule un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Saule un Jons · Redzēt vairāk »
Kapela
Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Saule un Kapela · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Saule un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Saule un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Saule un Komēta · Redzēt vairāk »
Konvekcija
Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
Jaunums!!: Saule un Konvekcija · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Saule un Kristietība · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Saule un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Saule un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Saule un Magnijs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Saule un Masa · Redzēt vairāk »
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Jaunums!!: Saule un Mīts · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Saule un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Saule un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Saule un Neons · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Saule un Observatorija · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Saule un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Saule un Orbīta · Redzēt vairāk »
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Jaunums!!: Saule un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Perimetrs
Perimetrs ir divdimensionālas figūras apkārtmēra ceļa garums. Perimetrs (perímetron — ‘apkārtmērs’) ir slēgtas plaknes figūras apkārtmērs.
Jaunums!!: Saule un Perimetrs · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Saule un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Saule un Plazma · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Saule un Protons · Redzēt vairāk »
Protuberance
Saules protuberance Protuberance (— uzpūsties) ir blīva relatīvi aukstas vielas kondensācija, kura paceļas virs Saules virsas un kuru virs tās notur Saules magnētiskais lauks.
Jaunums!!: Saule un Protuberance · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Saule un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Saule un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Saule un Rādiuss · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Saule un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Rektascensija
right Rektascensija (— 'taisns' un ascensio — 'uzlēkšana, uzkāpšana') ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.
Jaunums!!: Saule un Rektascensija · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Saule un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Rentgenteleskops
Rentgenteleskops ir teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.
Jaunums!!: Saule un Rentgenteleskops · Redzēt vairāk »
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Jaunums!!: Saule un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Jaunums!!: Saule un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: Saule un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Saules plankumi
Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.
Jaunums!!: Saule un Saules plankumi · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Saule un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Saule un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Saules vainags
Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.
Jaunums!!: Saule un Saules vainags · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Saule un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Saule un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Saule un Sīriuss · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Saule un Sērs · Redzēt vairāk »
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Jaunums!!: Saule un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Saule un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Saule un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Saule un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Saule un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Solar Orbiter
''Solar Orbiter'' testēšanas modelis 2015. gadā. Priekšpusē karstuma vairogs. Solar Orbiter (SolO) ir Saules izpētes kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Saule un Solar Orbiter · Redzēt vairāk »
Spektra klase
Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.
Jaunums!!: Saule un Spektra klase · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Saule un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Saule un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Saule un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Stonhendža
Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Saule un Stonhendža · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Saule un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tesla
Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Saule un Tesla · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Saule un Tilpums · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Saule un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Saule un Vats · Redzēt vairāk »
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Saule un Vega · Redzēt vairāk »
Viljams Tomsons
Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.
Jaunums!!: Saule un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Saule un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Saule un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Saule un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Saule un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Saule un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
