33 attiecības: Aļģes, Šūnas kodols, Ģints (bioloģija), Daudzšūnu dzīvnieki, Daugava, Dzimumvairošanās, Endoplazma, Igaunija, Jūrmala, Kārta, Kūdra, Klase (bioloģija), Kolonija, Latvija, Organisms, Planktons, Pseidopodijas, Pumpurošanās, Purvs, Rīga, Saldūdens, Sarkodīnvicaiņi, Saule, Sfagni, Skābeklis, Skelets, Substrāts (ķīmija), Tips (zooloģija), Vairošanās, Vakuola, Vienšūņi, Virpotāji, Zigota.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Saulenītes un Aļģes · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Saulenītes un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Saulenītes un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Daudzšūnu dzīvnieki
Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.
Jaunums!!: Saulenītes un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Saulenītes un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzimumvairošanās
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.
Jaunums!!: Saulenītes un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Endoplazma
Amēba. Granulētā endoplazma un ektoplazma (bez granulām) ir vizuāli atšķiramas Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa.
Jaunums!!: Saulenītes un Endoplazma · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Saulenītes un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Saulenītes un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Saulenītes un Kārta · Redzēt vairāk »
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Jaunums!!: Saulenītes un Kūdra · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Saulenītes un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Jaunums!!: Saulenītes un Kolonija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Saulenītes un Latvija · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Saulenītes un Organisms · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Saulenītes un Planktons · Redzēt vairāk »
Pseidopodijas
Amēba ar izlaistām pseidopodijām. Pseidopodijas jeb māņkājiņas (no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai.
Jaunums!!: Saulenītes un Pseidopodijas · Redzēt vairāk »
Pumpurošanās
Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.
Jaunums!!: Saulenītes un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Saulenītes un Purvs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Saulenītes un Rīga · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Saulenītes un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sarkodīnvicaiņi
Sarkodīnvicaiņu pārstāvis: amēba ''Chaos carolinense''. Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora no gr. sarcodes — "gaļīgs") ir polifilētisks vienšūņu tips, kura pārstāvji pārvietojas ar pseidopodiju (māņkājiņu) vai arī ar vicu palīdzību.
Jaunums!!: Saulenītes un Sarkodīnvicaiņi · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Saulenītes un Saule · Redzēt vairāk »
Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.
Jaunums!!: Saulenītes un Sfagni · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Saulenītes un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Saulenītes un Skelets · Redzēt vairāk »
Substrāts (ķīmija)
Ciparu skaidrojums: 1) Substrāts; 2) Enzīms; 3) Substrātam reaģējot ar enzīmu, rodas enzīma substrāta komplekss, kurš rada substrātu produktos; 4) Produkti atdalās no enzīma; Ķīmijā substrāts ir novērojamā ķīmiskā struktūra ķīmiskajā reakcijā, kura iedarbojās ar reaģentu un izveido produktu.
Jaunums!!: Saulenītes un Substrāts (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Saulenītes un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Saulenītes un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Saulenītes un Vakuola · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Saulenītes un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Saulenītes un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Jaunums!!: Saulenītes un Zigota · Redzēt vairāk »