Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Saulenītes

Indekss Saulenītes

''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.

33 attiecības: Aļģes, Šūnas kodols, Ģints (bioloģija), Daudzšūnu dzīvnieki, Daugava, Dzimumvairošanās, Endoplazma, Igaunija, Jūrmala, Kārta, Kūdra, Klase (bioloģija), Kolonija, Latvija, Organisms, Planktons, Pseidopodijas, Pumpurošanās, Purvs, Rīga, Saldūdens, Sarkodīnvicaiņi, Saule, Sfagni, Skābeklis, Skelets, Substrāts (ķīmija), Tips (zooloģija), Vairošanās, Vakuola, Vienšūņi, Virpotāji, Zigota.

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Saulenītes un Aļģes · Redzēt vairāk »

Šūnas kodols

Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).

Jaunums!!: Saulenītes un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Saulenītes un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu dzīvnieki

Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.

Jaunums!!: Saulenītes un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Saulenītes un Daugava · Redzēt vairāk »

Dzimumvairošanās

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.

Jaunums!!: Saulenītes un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »

Endoplazma

Amēba. Granulētā endoplazma un ektoplazma (bez granulām) ir vizuāli atšķiramas Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa.

Jaunums!!: Saulenītes un Endoplazma · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Saulenītes un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Saulenītes un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Saulenītes un Kārta · Redzēt vairāk »

Kūdra

Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Jaunums!!: Saulenītes un Kūdra · Redzēt vairāk »

Klase (bioloģija)

Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Saulenītes un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Kolonija

Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.

Jaunums!!: Saulenītes un Kolonija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Saulenītes un Latvija · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Saulenītes un Organisms · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Saulenītes un Planktons · Redzēt vairāk »

Pseidopodijas

Amēba ar izlaistām pseidopodijām. Pseidopodijas jeb māņkājiņas (no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai.

Jaunums!!: Saulenītes un Pseidopodijas · Redzēt vairāk »

Pumpurošanās

Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.

Jaunums!!: Saulenītes un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Saulenītes un Purvs · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Saulenītes un Rīga · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Saulenītes un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sarkodīnvicaiņi

Sarkodīnvicaiņu pārstāvis: amēba ''Chaos carolinense''. Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora no gr. sarcodes — "gaļīgs") ir polifilētisks vienšūņu tips, kura pārstāvji pārvietojas ar pseidopodiju (māņkājiņu) vai arī ar vicu palīdzību.

Jaunums!!: Saulenītes un Sarkodīnvicaiņi · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Saulenītes un Saule · Redzēt vairāk »

Sfagni

Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.

Jaunums!!: Saulenītes un Sfagni · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Saulenītes un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Saulenītes un Skelets · Redzēt vairāk »

Substrāts (ķīmija)

Ciparu skaidrojums: 1) Substrāts; 2) Enzīms; 3) Substrātam reaģējot ar enzīmu, rodas enzīma substrāta komplekss, kurš rada substrātu produktos; 4) Produkti atdalās no enzīma; Ķīmijā substrāts ir novērojamā ķīmiskā struktūra ķīmiskajā reakcijā, kura iedarbojās ar reaģentu un izveido produktu.

Jaunums!!: Saulenītes un Substrāts (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Tips (zooloģija)

Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Saulenītes un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »

Vairošanās

Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.

Jaunums!!: Saulenītes un Vairošanās · Redzēt vairāk »

Vakuola

Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.

Jaunums!!: Saulenītes un Vakuola · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Saulenītes un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Saulenītes un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Zigota

Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.

Jaunums!!: Saulenītes un Zigota · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Heliozoea.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »