Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Saules sistēma

Indekss Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

112 attiecības: Akmens, Amonjaks, Apriņķojuma periods, Ariels (pavadonis), Asteroīds, Asteroīdu josla, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Atmosfēra, Atoms, Ūdeņradis, Cerera, Dabiskais pavadonis, Deimoss (pavadonis), Diametrs, Diona (pavadonis), Dzīvība, Dzelzs, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Encelāds (pavadonis), Epimētejs (pavadonis), Erīda (pundurplanēta), Evolūcija, Fēbe (pavadonis), Foboss (pavadonis), Gaismas gads, Galileo Galilejs, Galvenās secības zvaigzne, Ganimēds (pavadonis), Gāzu planēta, Gravitācija, Haleja komēta, Harons (Plutona pavadonis), Haumeja, Hēlijs, Hidrosfēra, Hiperions (pavadonis), Ieži, Izkliedētais disks, Japets (pavadonis), Jānuss (pavadonis), Jūnona (asteroīds), Jo (pavadonis), Jupitera pavadoņi, Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kelvins, Kodols, Koipera josla, ..., Komēta, Kvavars, Ledus, Magnētiskais lauks, Makemake, Marss (planēta), Masa, Mēness, Merkurs (planēta), Metāli, Metāns, Meteoroīds, Mimass (pavadonis), Miranda (pavadonis), Neptūns (planēta), Nereīda (pavadonis), Niķelis, Oberons, Oglekļa dioksīds, Olimpa kalns (Marss), Orbīta, Orks (asteroīds), Orta mākonis, Pallāda (asteroīds), Piena Ceļš, Planēta, Planētas gredzens, Plātņu tektonika, Plutons (pundurplanēta), Protejs (pavadonis), Pundurplanēta, Putekļi, Reja (pavadonis), Salacija, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Saules vējš, Sedna, Silikāti, Skābeklis, Spiediens, Tētija (pavadonis), Temperatūra, Titānija, Titāns (pavadonis), Transneptūna objekts, Tritons (pavadonis), Umbriels (pavadonis), Urāns (planēta), Varuna, Venera (planēta), Vulkāns, Zeme, Zemes grupas planētas, Zemes mantija, (225088) 2007 OR10, (307261) 2002 MS4, 19521 Haoss, 2012 VP113, 4 Vesta. Izvērst indekss (62 vairāk) »

Akmens

Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.

Jaunums!!: Saules sistēma un Akmens · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Saules sistēma un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Ariels (pavadonis)

Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Saules sistēma un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Atoms · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Cerera · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Deimoss (pavadonis)

Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Diametrs · Redzēt vairāk »

Diona (pavadonis)

Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.

Jaunums!!: Saules sistēma un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Saules sistēma un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Saules sistēma un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Encelāds (pavadonis)

Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Saules sistēma un Encelāds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Epimētejs (pavadonis)

Epimētejs ir Saturna iekšējais pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Epimētejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Erīda (pundurplanēta)

Skats uz Erīdu un tās pavadoni Disnomiju (redzama virs Erīdas), fonā redzamā spilgtā zvaigzne ir Saule (mākslinieka interpretācija). Erīda, arī Erida, oficiāli 136199 Eris, pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni 2,326 ± 12 km liels, iekams Plūtona diametrs ir teju 2372 ± 4 km liels.

Jaunums!!: Saules sistēma un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Saules sistēma un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Fēbe (pavadonis)

Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.

Jaunums!!: Saules sistēma un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Foboss (pavadonis)

Planētas Marss pavadonis — Foboss Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Saules sistēma un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Haleja komēta

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Haleja komēta · Redzēt vairāk »

Harons (Plutona pavadonis)

Harons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Harons (Plutona pavadonis) · Redzēt vairāk »

Haumeja

Haumeja un tās pavadoņi mākslinieka skatījumā. 136108 Haumeja ir pundurplanēta, kura atrodas Koipera joslā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Haumeja · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Saules sistēma un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (hydro- — ‘ūdens’,, sphaĩra — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido ūdens, kas atrodas okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē (gruntsūdeņi).

Jaunums!!: Saules sistēma un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Hiperions (pavadonis)

Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.

Jaunums!!: Saules sistēma un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Saules sistēma un Ieži · Redzēt vairāk »

Izkliedētais disks

Erīda - lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.

Jaunums!!: Saules sistēma un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »

Japets (pavadonis)

Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jānuss (pavadonis)

Jānuss ir Saturna iekšējais pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jānuss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jūnona (asteroīds)

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jupitera pavadoņi

Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Saules sistēma un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kodols

Kodols var būt.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kodols · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā. Koipera josla, dažreiz tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir apgabals Saules sistēmā aiz Neptūna orbītas — aptuveni 30 astronomisko vienību attālumā no Saules — līdz aptuveni 55 astronomiskajām vienībām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Saules sistēma un Komēta · Redzēt vairāk »

Kvavars

Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Kvavars · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Saules sistēma un Ledus · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Makemake

Habla teleskopa. Makemake, oficiāli (136472) Makemake, ir 2005.

Jaunums!!: Saules sistēma un Makemake · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Saules sistēma un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Saules sistēma un Masa · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Saules sistēma un Mēness · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Saules sistēma un Metāli · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Saules sistēma un Metāns · Redzēt vairāk »

Meteoroīds

Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Meteoroīds · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Miranda (pavadonis)

Miranda, arī Urāns V, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Miranda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Saules sistēma un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Saules sistēma un Niķelis · Redzēt vairāk »

Oberons

Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Oberons · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Olimpa kalns (Marss)

Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.

Jaunums!!: Saules sistēma un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orbīta · Redzēt vairāk »

Orks (asteroīds)

Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Orta mākonis

Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Orta mākonis · Redzēt vairāk »

Pallāda (asteroīds)

Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Saules sistēma un Planēta · Redzēt vairāk »

Planētas gredzens

Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.

Jaunums!!: Saules sistēma un Planētas gredzens · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Saules sistēma un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs (gr. Πρωτέας) saukts arī Neptūns VIII, ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir termins, kurš tika ieviests 2006.

Jaunums!!: Saules sistēma un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Putekļi

Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.

Jaunums!!: Saules sistēma un Putekļi · Redzēt vairāk »

Reja (pavadonis)

Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.

Jaunums!!: Saules sistēma un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Salacija

Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Salacija · Redzēt vairāk »

Saturna pavadoņi

Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

Jaunums!!: Saules sistēma un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Saules sistēma un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sedna

Sedna, arī 90377 Sedna, ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Sedna · Redzēt vairāk »

Silikāti

Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.

Jaunums!!: Saules sistēma un Silikāti · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Saules sistēma un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Saules sistēma un Spiediens · Redzēt vairāk »

Tētija (pavadonis)

Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.

Jaunums!!: Saules sistēma un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Saules sistēma un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Titānija

Nav apraksta.

Jaunums!!: Saules sistēma un Titānija · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Saules sistēma un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Saules sistēma un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Umbriels (pavadonis)

Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saules sistēma un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Saules sistēma un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Varuna

Varuna, arī 20000 Varuna ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 668 (-86/+154) km.

Jaunums!!: Saules sistēma un Varuna · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saules sistēma un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Saules sistēma un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas - mantijas robeža''', B: '''kodola - mantjas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Saules sistēma un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

(225088) 2007 OR10

(225088) 2007 OR10 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un (225088) 2007 OR10 · Redzēt vairāk »

(307261) 2002 MS4

(307261) 2002 MS4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un (307261) 2002 MS4 · Redzēt vairāk »

19521 Haoss

Haoss, arī 19521 Haoss ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 600 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un 19521 Haoss · Redzēt vairāk »

2012 VP113

2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km.

Jaunums!!: Saules sistēma un 2012 VP113 · Redzēt vairāk »

4 Vesta

4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saules sistēma un 4 Vesta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Saules sistēmas evolūcija, Saules sistēmas izcelsme, Saules sistēmas veidošanās, Saules sistēmas veidošanās un evolūcija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »