Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Saules vējš

Indekss Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

25 attiecības: Elektrons, Fotons, Gaisma, Gaismas ātrums, Gamma stari, Hēlijs, Infrasarkanais starojums, Jons, Komēta, Ledus, Magnētiskais lauks, Mariner 2, Plazma, Protons, Radioviļņi, Rentgenstari, Saule, Saules sistēma, Saules vainags, Tuksnesis, Ultravioletais starojums, Viela, Zeme, Ziemeļblāzma, Zvaigzne.

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Saules vējš un Elektrons · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Saules vējš un Fotons · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Saules vējš un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Saules vējš un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju, tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi, tie veidojas radioaktīvajā sabrukšanā.

Jaunums!!: Saules vējš un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Saules vējš un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (termālajā) starojumā Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Saules vējš un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Saules vējš un Jons · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Saules vējš un Komēta · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Saules vējš un Ledus · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Saules vējš un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Mariner 2

''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Saules vējš un Mariner 2 · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazmas televizors Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem.

Jaunums!!: Saules vējš un Plazma · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Saules vējš un Protons · Redzēt vairāk »

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz).

Jaunums!!: Saules vējš un Radioviļņi · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem.

Jaunums!!: Saules vējš un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Saules vējš un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Saules vējš un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Saules vējš un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Saules vējš un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Saules vējš un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Saules vējš un Viela · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Saules vējš un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Jaunums!!: Saules vējš un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Saules vējš un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »