Ātrāk nekā pārlūku!
84 attiecības: Aizsardzības mehānismi augos, Alanīts-(Ce), Alžīrija, Amerikas Savienotās Valstis, Augi, Auglenīca, Augsne, Šūnapvalks, Ķīna, Ķirši (koki), Ķirbju dzimta, Ērkšķogas, Āmuļi, Baktērijas, Baltalksnis, Bērzi, Betulīns, Brazīlija, Bumbieres, Celuloze, Centrālāzija, Cukurniedres, Dārza kāposts, Dižskābarži, Divdīgļlapji, Dracēnas, Dzīvnieki, Egles, Eikalipti, Gļotas, Granātābols, Hloroplasts, Indija, Itālija, Jāņogas, Kartupelis, Kaučuka gumijkoks, Kļavu dzimta, Kokospalma, Kokvilna, Kokvilnas augi, Korķa ozols, Kosas, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapas, Lignīns, Malvu dzimta, Mellenes, Mieturaļģes, ..., Mikroorganismi, Mitrais tropu mežs, Nātres, Nātru dzimta, Oleandrs, Ozoli, Paparžaugi, Parastais deviņvīruspēks, Pīlādži, Plastīdas, Plūme, Portugāle, Priedes, Putekšņlapa, Sakne, Saulgrieze, Sēkla, Sēnes, Segsēkļi, Siltumizolācija, Skujkoku klase, Spānija, Stumbrs, Sveķi, Tekstilrūpniecība, Transpirācija, Ugunsgrēks, Upene, Vakuola, Vaski, Vīnogas, Vītoli, Viendīgļlapji, Zīdkoku dzimta. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Aizsardzības mehānismi augos
Aizsardzības mehānismi augos raksturo evolūcijas ceļā attīstītas augu fizioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kuras paaugstina iespēju augam izdzīvot un vairoties.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Aizsardzības mehānismi augos · Redzēt vairāk »
Alanīts-(Ce)
Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Alanīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Alžīrija
Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Alžīrija · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Augi · Redzēt vairāk »
Auglenīca
Amariļļa irbulis un drīksna Auglenīca ir ziedaugu (segsēkļu) sievišķais reproduktīvais orgāns.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Auglenīca · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Augsne · Redzēt vairāk »
Šūnapvalks
Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ķirši (koki)
Ķirši (Cerasus) ir kauleņkoku ģints (Prunus) apakšģints augi, kas ir koki vai krūmi.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ķirši (koki) · Redzēt vairāk »
Ķirbju dzimta
Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) ir ķirbju rindas (agrāk vijolīšu rindas) dzimta.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ķirbju dzimta · Redzēt vairāk »
Ērkšķogas
Ērkšķogas (Ribes uva-crispa) ir ērkšķogu dzimtas krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un Āzijas rietumi, dienvidi, dienvidaustrumi.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ērkšķogas · Redzēt vairāk »
Āmuļi
Amuļi (Viscum L.) ir daudzgadīgi pusparazītiski ziemzaļi krūmi ar neīsti dihotomisku zarojumu.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Āmuļi · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baltalksnis
Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Baltalksnis · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Bērzi · Redzēt vairāk »
Betulīns
Betulīna molekula Betulīns ir kristāliska balta organiskā viela, kas ir atrodama bērza tāsī.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Betulīns · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Bumbieres
Bumbieres, bumbierkoki jeb krauses (Pyrus) ir rožu dzimtas koki, kuru augļi ir bumbieri jeb krauši, kas pēc augļu morfoloģiskās klasifikācijas ir āboli.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Bumbieres · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Celuloze · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Cukurniedres · Redzēt vairāk »
Dārza kāposts
Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Dārza kāposts · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Dracēnas · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Egles · Redzēt vairāk »
Eikalipti
Eikalipti (Eucalyptus) ir miršu dzimtas mūžzaļu koku ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Eikalipti · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Gļotas · Redzēt vairāk »
Granātābols
Parastais granātābols (Punica granatum) ir vējmietiņu dzimtas krūms vai koks, viena no divām granātābolu ģints sugām.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Granātābols · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Indija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Itālija · Redzēt vairāk »
Jāņogas
Jāņogas (Ribes) ir vienīgā ērkšķogu dzimtas (Grossulariaceae) ģints, kurā ir aptuveni 150 sugas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Jāņogas · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kaučuka gumijkoks
Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kaučuka gumijkoks · Redzēt vairāk »
Kļavu dzimta
Kļavu dzimta (Aceraceae) bija augu dzimta ar 2 ģintīm — un.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kļavu dzimta · Redzēt vairāk »
Kokospalma
Kokospalma ir palmu dzimtas augs, kuri parasti aug tropu joslas piekrastes zonā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kokospalma · Redzēt vairāk »
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kokvilna · Redzēt vairāk »
Kokvilnas augi
Kokvilnas augi (Gossypium) ir malvu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kokvilnas augi · Redzēt vairāk »
Korķa ozols
Korķa ozols / Portugālē Korķa ozols ir daudzgadīgs, mūžzaļš dižskābaržu dzimtas koks.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Korķa ozols · Redzēt vairāk »
Kosas
Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kosas · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Lapas · Redzēt vairāk »
Lignīns
Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Lignīns · Redzēt vairāk »
Malvu dzimta
Malvu dzimta (Malvaceae) ir malvu rindas (Malvales) dzimta.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Malvu dzimta · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Mellenes · Redzēt vairāk »
Mieturaļģes
''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Mitrais tropu mežs
Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »
Nātres
Nātres (Urtica) ir segsēkļu grupas ģints, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Nātres · Redzēt vairāk »
Nātru dzimta
Nātru dzimta ir augu dzimta rožu rindā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Nātru dzimta · Redzēt vairāk »
Oleandrs
Parastais oleandrs (Nerium oleander) ir mūžzaļš krūms vai mazs koks, kas ir vienīgā suga oleandru ģintī (Nerium), kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas (Apocynaceae).
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Oleandrs · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ozoli · Redzēt vairāk »
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Paparžaugi · Redzēt vairāk »
Parastais deviņvīruspēks
Parastais deviņvīruspēks ir līdz 200 cm augsts, divgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Parastais deviņvīruspēks · Redzēt vairāk »
Pīlādži
Pīlādži (Sorbus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Pīlādži · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Plūme
Zilas plūmes Plūme ir plūmju apakšģints (Prunus subg. Prunus) augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir kauleņi.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Plūme · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Portugāle · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Priedes · Redzēt vairāk »
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Putekšņlapa · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Sakne · Redzēt vairāk »
Saulgrieze
Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Saulgrieze · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Sēnes · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Siltumizolācija
MinerālvatesNovecojusi saite izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Siltumizolācija · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Spānija · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Sveķi
Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Sveķi · Redzēt vairāk »
Tekstilrūpniecība
Tekstilrūpniecība (no — 'audums') ir vieglās rūpniecības nozare, kurā notiek dažādu materiālu un priekšmetu ražošana no augu valsts šķiedrām, piemēram, no kokvilnas, no dzīvnieku šķiedrām, piemēram, zīds.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Tekstilrūpniecība · Redzēt vairāk »
Transpirācija
Transpirācija ir viena no trim lapu funkcijām (pārējās divas ir fotosintēze un elpošana).
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Transpirācija · Redzēt vairāk »
Ugunsgrēks
Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »
Upene
Melnā upene ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Upene · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Vakuola · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Vaski · Redzēt vairāk »
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Vīnogas · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Vītoli · Redzēt vairāk »
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Viendīgļlapji · Redzēt vairāk »
Zīdkoku dzimta
Zīdkoku dzimta (Moraceae) ir rožu rindas augu ģints.
Jaunums!!: Segaudi (augi) un Zīdkoku dzimta · Redzēt vairāk »
