Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Selēns

Indekss Selēns

Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.

33 attiecības: Aknas, Alotropija, Antioksidants, Atomskaitlis, Beļģija, Cieta viela, Dokuments, Fotoelements, Grieķu valoda, Gumija, Iekaisums, Izotops, Japāna, Jenss Jākobs Bercēliuss, Krievija, Liesa, Mēness, Minerāls, Nemetāli, Nieres, Oksidēšanas pakāpe, Pigments, Pusvadītājs, Sērskābe, Silīcijs, Skābes, Stikls, Taisngriezis, Telūrs, Tonna, Varš, Vācija, Zemes garoza.

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Jaunums!!: Selēns un Aknas · Redzēt vairāk »

Alotropija

Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi - dimants, pa labi - grafīts)Alotropija - parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.

Jaunums!!: Selēns un Alotropija · Redzēt vairāk »

Antioksidants

Augļi un dārzeņi ir labs antioksidantu avots Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos.

Jaunums!!: Selēns un Antioksidants · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Selēns un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Selēns un Beļģija · Redzēt vairāk »

Cieta viela

Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Selēns un Cieta viela · Redzēt vairāk »

Dokuments

Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate un magnētiskā lente, kurā ir fiksēta informācija un kurš ir paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.

Jaunums!!: Selēns un Dokuments · Redzēt vairāk »

Fotoelements

Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.

Jaunums!!: Selēns un Fotoelements · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Selēns un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Gumija

Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.

Jaunums!!: Selēns un Gumija · Redzēt vairāk »

Iekaisums

Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.

Jaunums!!: Selēns un Iekaisums · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Selēns un Izotops · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Selēns un Japāna · Redzēt vairāk »

Jenss Jākobs Bercēliuss

Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.

Jaunums!!: Selēns un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Selēns un Krievija · Redzēt vairāk »

Liesa

Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.

Jaunums!!: Selēns un Liesa · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Selēns un Mēness · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Selēns un Minerāls · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Selēns un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Selēns un Nieres · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Selēns un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Selēns un Pigments · Redzēt vairāk »

Pusvadītājs

Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.

Jaunums!!: Selēns un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Selēns un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Selēns un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Selēns un Skābes · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Selēns un Stikls · Redzēt vairāk »

Taisngriezis

Taisngriezis ir ierīce, kuras uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā.

Jaunums!!: Selēns un Taisngriezis · Redzēt vairāk »

Telūrs

Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52.

Jaunums!!: Selēns un Telūrs · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Selēns un Tonna · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Selēns un Varš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Selēns un Vācija · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Selēns un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »