Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Apsīda, Šekltona krāteris, Japāna, Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, Kosmiskais aparāts, Mēness, Nesējraķete, Saules baterija, Selēne, Starpplanētu zonde, Tanegasimas kosmosa centrs, Universālais koordinētais laiks, Vats, 10. jūnijs, 2008. gads, 2009. gads.
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Kaguja un Apsīda · Redzēt vairāk »
Šekltona krāteris
Šekltona krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness. Krāteris nodēvēts par godu Ernestam Šekltonam, ievērojamam Antarktikas pētniekam. Krāteris ir īpašs ar to, ka tā iekšpuse atrodas mūžīgā tumsā, tajā neiespīd Saule, kamēr klinšu radzes ap tā malām Saule apspīd gandrīz patstāvīgi. Noēnojuma dēļ, krātera iekšpusē ir ļoti zema temperatūra. Tādēļ šeit, iespējams, atrodas gaistošas vielas, kuras uz Mēness virsmas nonākušas, nokrītot komētām. NASA kosmiskā aparāta Lunar Prospector mērījumi krāterī uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Tas varētu liecināt par ledus esamību tajā. Krāteris atrodas pašā Mēness dienvidpolā. Mēness rotācijas ass atrodas dažus km no krātera centra. Skatoties no Zemes, var redzēt vienīgi krātera apmali, kura ir nedaudz augstāka par apkārtni. Krāteris izveidojies pirms apmēram 3,6 miljardiem gadu. Krāteri un tā apkārtni ir pētījuši vairāki kosmiskie aparāti. Lunar Prospector veiktie mērījumi Mēness polu apkārtnē un arī pie Šekltona krātera uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Lunar Prospector tika ietriekts netālu esošajā Šūmeikera krāterī, lai būtu iespējams analizēt izveidojušos putekļu mākoni, tomēr ūdens klātbūtne toreiz netika atklāta. Arī turpmākie pētījumi, izmantojot radarus, ūdens klātbūtni neuzrādīja. Krātera iekšpuses izpēti, izmantojot optiskos instrumentus, pirmoreiz veica zonde Kaguja 2007. gadā. Arī toreiz nozīmīgs ledus daudzums netika atklāts. netālu no krātera tika ietriekta neliela Mēness ietriekšanās zonde (MIP), kuru palaida no kosmiskā aparāta Chandrayaan-1. Ar MIP iegūtie dati liecināja par ūdens klātbūtni Mēness iežos. Šekltona krāteris ir minēts kā potenciāla vieta vairāku nākotnes projektu realizēšanai. Šajos plānos ietilpst gan infrasarkano staru teleskopa uzstādīšana, gan Mēness bāzes izveide.
Jaunums!!: Kaguja un Šekltona krāteris · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Kaguja un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra
Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra (独立行政法人宇宙航空研究開発機構, Dokuritsu-gyōsei-hōjin Uchū Kōkū Kenkyū Kaihatsu Kikō), plašāk pazīstama ar anglisko nosaukumu Japan Aerospace Exploration Agency jeb JAXA, ir Japānas aerokosmiskā aģentūra.
Jaunums!!: Kaguja un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra · Redzēt vairāk »
Kosmiskais aparāts
Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.
Jaunums!!: Kaguja un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Kaguja un Mēness · Redzēt vairāk »
Nesējraķete
Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
Jaunums!!: Kaguja un Nesējraķete · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Kaguja un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Selēne
Selēne sengrieķu mitoloģijā ir mēness dieviete.
Jaunums!!: Kaguja un Selēne · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Kaguja un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Tanegasimas kosmosa centrs
Tanegasimas kosmosa centrs (Tanegashima Uchū Sentā), arī Tanegašimas kosmosa centrs, ir Japānas lielākais kosmodroms.
Jaunums!!: Kaguja un Tanegasimas kosmosa centrs · Redzēt vairāk »
Universālais koordinētais laiks
Universālais koordinētais laiks, biežāk pazīstams kā UTC ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi ASV jūras observatorija.
Jaunums!!: Kaguja un Universālais koordinētais laiks · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Kaguja un Vats · Redzēt vairāk »
10. jūnijs
10.
Jaunums!!: Kaguja un 10. jūnijs · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Kaguja un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Kaguja un 2009. gads · Redzēt vairāk »
