Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Anglija, Ģermāņu valodas, Īrija, Būkmols, Dāņi, Dāņu valoda, Dānija, Fēru Salas, Fēru valoda, Fonēma, Grenlande, Grobiņa, Indoeiropiešu valodas, Islande, Islandieši, Islandiešu valoda, Jaunnorvēģu valoda, Latīņu raksts, Menas Sala, Normandija, Norvēģi, Norvēģija, Patskanis, Rūnu raksts, Salaspils, Semantika, Skandināvija, Skotija, Turaida (zeme), Velsa, Viduslaiki, Vikingu laiki, Ziemeļģermāņu valodas, Zviedri, Zviedrija, Zviedru valoda.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Anglija · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Īrija · Redzēt vairāk »
Būkmols
Būkmols (— ‘grāmatu valoda’), līdz 1929.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Būkmols · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Dānija · Redzēt vairāk »
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Fēru Salas · Redzēt vairāk »
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Fēru valoda · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Fonēma · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Grenlande · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Islande · Redzēt vairāk »
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Islandieši · Redzēt vairāk »
Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Islandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Jaunnorvēģu valoda
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Jaunnorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Menas Sala
Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Menas Sala · Redzēt vairāk »
Normandija
Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Normandija · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Patskanis · Redzēt vairāk »
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Salaspils · Redzēt vairāk »
Semantika
Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Semantika · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Skotija · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Velsa
Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Velsa · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Sennorvēģu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Senislandiešu valoda, Senskandināvu valoda, Senīslandiešu valoda.
