Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Serbi

Indekss Serbi

Serbi (Срби, Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

16 attiecības: Austrija, Šveice, Balkānu pussala, Bosnija un Hercegovina, Diaspora, Dienvidslāvija, Horvātija, Kristieši, Melnkalne, Pareizticība, Serbija, Serbohorvātu valoda, Serbu valoda, Slāvi, Trāķieši, Vācija.

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Serbi un Austrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Serbi un Šveice · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Krka, Sava un Donava Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Serbi un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis. Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Serbi un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Diaspora

Diaspora (Izcelsme no sengrieķu diaspora ‘izkliede, izsēšanās’) ir pastāvīga dzīvošana ārpus dzimtenes.

Jaunums!!: Serbi un Diaspora · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Serbi un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Serbi un Horvātija · Redzēt vairāk »

Kristieši

Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritējs.

Jaunums!!: Serbi un Kristieši · Redzēt vairāk »

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Serbi un Melnkalne · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Serbi un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Serbi un Serbija · Redzēt vairāk »

Serbohorvātu valoda

Serbohorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir slāvu valoda.

Jaunums!!: Serbi un Serbohorvātu valoda · Redzēt vairāk »

Serbu valoda

Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbohorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Maķedonijā.

Jaunums!!: Serbi un Serbu valoda · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Serbi un Slāvi · Redzēt vairāk »

Trāķieši

Trāķiešu peltasts, 5. līdz 4. gadsimts p.m.ē. Trāķieši (sengrieķu: Θρᾷκες) bija sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes - Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.

Jaunums!!: Serbi un Trāķieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Serbi un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Serbiete, Serbs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »