Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Augšsorbu valoda, Brandenburga, ISO 639-2, Kašūbu valoda, Lauzica, Lejassorbu valoda, Minoritātes valoda, Poļu valoda, Rietumslāvu valodas, Saksija, Slāvu valodas, Slovāku valoda, Sorbi, Vācija.
Augšsorbu valoda
Augšsorbu valoda (hornjoserbšćina) ir rietumslāvu valoda, kurā runā no 12 līdz 20 tūkstošiem cilvēku, kas galvenokārt dzīvo Vācijas austrumu federālajās zemēs Saksijā un Brandenburgā.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Augšsorbu valoda · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Brandenburga · Redzēt vairāk »
ISO 639-2
ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.
Jaunums!!: Sorbu valodas un ISO 639-2 · Redzēt vairāk »
Kašūbu valoda
Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir rietumslāvu valoda.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Kašūbu valoda · Redzēt vairāk »
Lauzica
Lauzicas atrašanās vieta Centrāleiropā Lauzica, arī Lužica, ir kultūrvēsturisks novads Vācijas austrumos (Saksijā un Brandenburgā) un daļēji Polijas rietumos (Lejasilēzijas un Lubušas vojevodistē).
Jaunums!!: Sorbu valodas un Lauzica · Redzēt vairāk »
Lejassorbu valoda
Lejassorbu valoda (dolnoserbšćina) ir rietumslāvu valoda, kurā 2007.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Lejassorbu valoda · Redzēt vairāk »
Minoritātes valoda
Minoritātes jeb mazākumtautības valoda ir valoda, ko prot kāda valsts iedzīvotāju mazākumgrupa.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Minoritātes valoda · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Rietumslāvu valodas
Rietumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Rietumslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Saksija · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »
Sorbi
Sorbi ir rietumslāvu etniskā grupa, kuras lielākā daļa pārstāvju dzīvo Lauzicas reģionā (atrodas Vācijā un Polijā).
Jaunums!!: Sorbu valodas un Sorbi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Sorbu valodas un Vācija · Redzēt vairāk »
