Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Simeons Bekbulatovičs

Indekss Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.

23 attiecības: Astrahaņa, Čingishans, Belozerska, Boriss Godunovs, Eirāzija, Ivans IV, Kasimovas hani, Krievija, Krievijas cariste, Livonijas karš, Maskava, Maskavas lielkņazi, Nogaju orda, Paide, Pareizticība, Pleskavas kņazi, Rostovas kņazi, Simeons Bekbulatovičs, Smoļenska, Tveras kņazi, Vasilijs IV Šuiskis, Viltusdmitrijs I, Zelta Orda.

Astrahaņa

Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Astrahaņa · Redzēt vairāk »

Čingishans

Čingishans (pēcnāves vārds Tai-dzu; dzimis Temūdžins,, dzimis ap 1155. vai 1162. gadu, miris) bija mongoļu karavadonis, valdnieks, pirmais Mongoļu impērijas imperators.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Čingishans · Redzēt vairāk »

Belozerska

Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Belozerska · Redzēt vairāk »

Boriss Godunovs

Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Boriss Godunovs · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Kasimovas hani

Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Maskava · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Nogaju orda

Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Nogaju orda · Redzēt vairāk »

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Paide · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Rostovas kņazi

Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Tveras kņazi

Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »

Vasilijs IV Šuiskis

Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »

Viltusdmitrijs I

Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Simeons Bekbulatovičs un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bekbulatovich, Bekbulatovičs, Sainbulats, Semjons Bekbulatovičs, Semjons I Bekbulatovičs, Simeon Bekbulatovich.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »