Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Artrīts, Ateroskleroze, B1 vitamīns, B2 vitamīns, C vitamīns, Celuloze, Cinks, Dārza sīpoli, Dzelzs, Fosfors, Glikoze, Gurķis, Kalcijs, Kartupelis, Kālijs, Kāposti, Kārlis Linnejs, Krustziežu dzimta, Magnijs, Nikotīnskābe, Opijs, Pektīnvielas, Rausis, Sareptas sinepe, Sērs, Sinigrīns, Tauki, Tomāts, Vitamīni.
Artrīts
Reimatiskā artrīta skartas rokas Artrīts (no — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.
Jaunums!!: Sinepes un Artrīts · Redzēt vairāk »
Ateroskleroze
Ateroskleroze ( — ‘putra’ + skleroze) ir slimības arteriosklerozes modelis, kurā artērijas sieniņā attīstās anomālijas, ko sauc par plaisām.
Jaunums!!: Sinepes un Ateroskleroze · Redzēt vairāk »
B1 vitamīns
B1 vitamīns jeb tiamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Sinepes un B1 vitamīns · Redzēt vairāk »
B2 vitamīns
Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
Jaunums!!: Sinepes un B2 vitamīns · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Sinepes un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Sinepes un Celuloze · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Sinepes un Cinks · Redzēt vairāk »
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Jaunums!!: Sinepes un Dārza sīpoli · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Sinepes un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Sinepes un Fosfors · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Sinepes un Glikoze · Redzēt vairāk »
Gurķis
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Sinepes un Gurķis · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Sinepes un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Sinepes un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Sinepes un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kāposti
Kāposti (Brassica) ir krustziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sinepes un Kāposti · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Sinepes un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Krustziežu dzimta
Krustziežu dzimta, kāpostu dzimta (Brassicaceae) ir divdīgļlapju klases augi.
Jaunums!!: Sinepes un Krustziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Sinepes un Magnijs · Redzēt vairāk »
Nikotīnskābe
Nikotīnskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, kura atvasinājums — nikotīnamīds — ietilpst svarīgu fermentu — dehidrogenāžu — kofermentu sastāvā un nepieciešams oksidēšanās procesu nodrošināšanai organismā.
Jaunums!!: Sinepes un Nikotīnskābe · Redzēt vairāk »
Opijs
Neapstrādāts opijs Opijs (lachryma papaveris) ir žāvēta piensula, ko iegūst no miega magones.
Jaunums!!: Sinepes un Opijs · Redzēt vairāk »
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Jaunums!!: Sinepes un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »
Rausis
Rausis var būt.
Jaunums!!: Sinepes un Rausis · Redzēt vairāk »
Sareptas sinepe
Sareptas sinepe, arī zilganā sinepe, (Brassica juncea) ir līdz 150 cm augsts, viengadīgs krustziežu jeb kāpostu dzimtas lakstaugs ar zaraini stāvu stumbru.
Jaunums!!: Sinepes un Sareptas sinepe · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Sinepes un Sērs · Redzēt vairāk »
Sinigrīns
Sinigrīns ir sērglikozīdu klasei piederošs glikozīds, kuru veido β-glikopiranoze (glikons), kam caur divvērtīgā sēra tiltiņu piesaistīts sarežģītas uzbūves aglikons, kura sastāvā ir alilgrupa un sulfātgrupa, kā arī slāpeklis imīda grupējuma formā.
Jaunums!!: Sinepes un Sinigrīns · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Sinepes un Tauki · Redzēt vairāk »
Tomāts
Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.
Jaunums!!: Sinepes un Tomāts · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Sinepes un Vitamīni · Redzēt vairāk »
