Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skābes

Indekss Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

71 attiecības: Amonija hlorīds, Amonjaks, Anhidrīds, Ābolskābe, Baldriānskābe, Benzoskābe, Binārie savienojumi, Borāti, Borskābe, Bromūdeņražskābe, Butirāti, Cianāti, Cianīdi, Ciānūdeņradis, Citronskābe, Dzintarskābe, Elektrolīts, Etiķskābe, Fluorūdeņražskābe, Ftalskābe, Hidroksīdi, Hlorapskābe, Hlorīdi, Hlorpaskābe, Hlorskābe, Hromskābe, Jodūdeņražskābe, Jons, Kanēļskābe, Karbonāti, Karbonskābes, Korķskābe, Kvadrātskābe, Lūisa skābes un bāzes, Logaritms, Metāli, Nitrāti, Ogļskābe, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Oleīnskābe, Ortofosforskābe, Palmitīnskābe, Perhlorāti, Perhlorskābe, Peroksisērskābe, PH, Pienskābe, Pirovīnogskābe, ..., Propionskābe, Protons, Rodanīdi, Sāļi, Sālsskābe, Sērūdeņradis, Sērpaskābe, Sērskābe, Silīcijskābe, Silikāti, Skābeņskābe, Skudrskābe, Slāpekļūdeņražskābe, Slāpekļpaskābe, Slāpekļskābe, Sprāgstošā skābe, Stearīnskābe, Sulfāti, Sviestskābe, Vārglāze, Vīnskābe. Izvērst indekss (21 vairāk) »

Amonija hlorīds

Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.

Jaunums!!: Skābes un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Skābes un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas varētu būt iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Skābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Ābolskābe

Ābolskābe (hidroksidzintarskābe, 2-hidroksibutāndiskābe, НООС–СН(ОН)–СН2–СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Ābolskābe · Redzēt vairāk »

Baldriānskābe

Baldriānskābe (n-pentānskābe, butānkarbonskābe, С4Н9СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Baldriānskābe · Redzēt vairāk »

Benzoskābe

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Benzoskābe · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (- divdaļīgs) ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Skābes un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Borāti

Tetraborāta jona struktūra Borāti ir borskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Borāti · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Skābes un Borskābe · Redzēt vairāk »

Bromūdeņražskābe

Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Butirāti

Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.

Jaunums!!: Skābes un Butirāti · Redzēt vairāk »

Cianāti

Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Cianāti · Redzēt vairāk »

Cianīdi

Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Cianīdi · Redzēt vairāk »

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Ciānūdeņradis · Redzēt vairāk »

Citronskābe

Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Citronskābe · Redzēt vairāk »

Dzintarskābe

Dzintarskābe (butāndiskābe, etāndikarbonskābe, HOOC–CH2–CH2–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Dzintarskābe · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Skābes un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Etiķskābe

Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.

Jaunums!!: Skābes un Etiķskābe · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņražskābe

Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.

Jaunums!!: Skābes un Fluorūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Ftalskābe

Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Skābes un Ftalskābe · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Skābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hlorapskābe

Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.

Jaunums!!: Skābes un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »

Hlorīdi

Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.

Jaunums!!: Skābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »

Hlorpaskābe

Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.

Jaunums!!: Skābes un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »

Hlorskābe

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Skābes un Hlorskābe · Redzēt vairāk »

Hromskābe

Hromskābe (H2CrO4) ir vidēji stipra skābe, kas eksistē tikai ūdens šķīdumos un brīvā veidā nav iegūta.

Jaunums!!: Skābes un Hromskābe · Redzēt vairāk »

Jodūdeņražskābe

Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Skābes un Jons · Redzēt vairāk »

Kanēļskābe

Kanēļskābe (trans-β-fenilakrilskābe, trans-3-fenil-2-propēnskābe, C6H5−CH.

Jaunums!!: Skābes un Kanēļskābe · Redzēt vairāk »

Karbonāti

Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Karbonāti · Redzēt vairāk »

Karbonskābes

Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.

Jaunums!!: Skābes un Karbonskābes · Redzēt vairāk »

Korķskābe

Korķskābe (suberīnskābe, oktāndiskābe, 1,6-heksāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)6–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Korķskābe · Redzēt vairāk »

Kvadrātskābe

Kvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C4H2O4) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem.

Jaunums!!: Skābes un Kvadrātskābe · Redzēt vairāk »

Lūisa skābes un bāzes

Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.

Jaunums!!: Skābes un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »

Logaritms

Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).

Jaunums!!: Skābes un Logaritms · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Skābes un Metāli · Redzēt vairāk »

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Jaunums!!: Skābes un Nitrāti · Redzēt vairāk »

Ogļskābe

Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.

Jaunums!!: Skābes un Ogļskābe · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Skābes un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Skābes un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Jaunums!!: Skābes un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »

Oleīnskābe

Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН.

Jaunums!!: Skābes un Oleīnskābe · Redzēt vairāk »

Ortofosforskābe

Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora (V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.

Jaunums!!: Skābes un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »

Palmitīnskābe

Palmitīnskābe (n-heksadekānskābe, cetilskābe, С15Н31СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Palmitīnskābe · Redzēt vairāk »

Perhlorāti

Vara (II) perhlorāta kristālhidrāts Perhlorāti ir perhlorskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Perhlorāti · Redzēt vairāk »

Perhlorskābe

Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.

Jaunums!!: Skābes un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »

Peroksisērskābe

Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.

Jaunums!!: Skābes un Peroksisērskābe · Redzēt vairāk »

PH

pH ir skaitlis, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā.

Jaunums!!: Skābes un PH · Redzēt vairāk »

Pienskābe

Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Pienskābe · Redzēt vairāk »

Pirovīnogskābe

Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.

Jaunums!!: Skābes un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »

Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Propionskābe · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Skābes un Protons · Redzēt vairāk »

Rodanīdi

Tiocianāta anjona modelis Rodanīdi jeb tiocianāti (SCN−) ir savienojumi, kas satur − anjonu.

Jaunums!!: Skābes un Rodanīdi · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Skābes un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sālsskābe

Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Skābes un Sālsskābe · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābes un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Jaunums!!: Skābes un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Skābes un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).

Jaunums!!: Skābes un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »

Silikāti

Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.

Jaunums!!: Skābes un Silikāti · Redzēt vairāk »

Skābeņskābe

Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC-COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Skābes un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »

Skudrskābe

Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe.

Jaunums!!: Skābes un Skudrskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļūdeņražskābe

Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.

Jaunums!!: Skābes un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļpaskābe

Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē.

Jaunums!!: Skābes un Slāpekļpaskābe · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Skābes un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Sprāgstošā skābe

Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.

Jaunums!!: Skābes un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »

Stearīnskābe

Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Stearīnskābe · Redzēt vairāk »

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābes un Sulfāti · Redzēt vairāk »

Sviestskābe

Sviestskābe (С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Sviestskābe · Redzēt vairāk »

Vārglāze

Vārglāze ar ūdeni Dažāda izmēra vārglāzes Vārglāze ir cilindriskas formas laboratorijas trauks no plāna stikla, ar plakanu dibenu un "snīpīti" šķidruma noliešanai.

Jaunums!!: Skābes un Vārglāze · Redzēt vairāk »

Vīnskābe

Vīnskābe (dihidroksidzintarskābe, 2,3-hidroksibutāndiskābe, НООС–СНОН–СНОН–СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Skābes un Vīnskābe · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Skābe.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »