Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skaņuplate

Indekss Skaņuplate

Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs, disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (iesākumā no šellaka), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš, kā skaņas viļņu atveids.

32 attiecības: Alumīnijs, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikāņi (nācija), Cinks, Colla, Decibels, Diametrs, Emīls Berliners, Fonogrāfs, Franči, Grams, Hercs, Hroms, Konkurence, LP ieraksts, Mikrofons, Milimetrs, Parīze, Skaņa, Tembrs, Tomass Edisons, Vaski, Vācija, 1860. gads, 1877. gads, 1887. gads, 1892. gads, 19. gadsimts, 1903. gads, 1948. gads, 20. gadsimts, 2008. gads.

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Skaņuplate un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Skaņuplate un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amerikāņi (nācija)

Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.

Jaunums!!: Skaņuplate un Amerikāņi (nācija) · Redzēt vairāk »

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Jaunums!!: Skaņuplate un Cinks · Redzēt vairāk »

Colla

Mērlente ar iedaļām collās augšdaļā un centimetriem apakšdaļā. Colla (saīs. — in) ir garuma mērvienība, kas plaši tiek izmantota ASV un daļēji Apvienotajā Karalistē, Kanādā un citviet.

Jaunums!!: Skaņuplate un Colla · Redzēt vairāk »

Decibels

Decibels (dB) ir relatīva logaritmiska vienība.

Jaunums!!: Skaņuplate un Decibels · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Skaņuplate un Diametrs · Redzēt vairāk »

Emīls Berliners

Emīls Berliners (dzimis, miris) bija Vācijas ebreju izcelsmes amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs.

Jaunums!!: Skaņuplate un Emīls Berliners · Redzēt vairāk »

Fonogrāfs

Edisona cilindra fonogrāfs 1899 Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas.

Jaunums!!: Skaņuplate un Fonogrāfs · Redzēt vairāk »

Franči

Franči. Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Jaunums!!: Skaņuplate un Franči · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Skaņuplate un Grams · Redzēt vairāk »

Hercs

Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.

Jaunums!!: Skaņuplate un Hercs · Redzēt vairāk »

Hroms

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.

Jaunums!!: Skaņuplate un Hroms · Redzēt vairāk »

Konkurence

Konkurence ekonomikā ir sacensība starp preču ražotājiem par izdevīgākajiem ražošanas un pārdošanas apstākļiem un iespēju gūt lielāku peļņu.

Jaunums!!: Skaņuplate un Konkurence · Redzēt vairāk »

LP ieraksts

Grupas ABBA LP ieraksts ''Super Trouper'' LP ieraksts (Long Play) jeb ilgspēlējošā skaņuplate ir skaņuplate ar griešanās ātrumu 33⅓ apgr/min, kas tika izmantota analogās skaņas uzglabāšanai.

Jaunums!!: Skaņuplate un LP ieraksts · Redzēt vairāk »

Mikrofons

Mikrofons Mikrofons (ierunis) ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.

Jaunums!!: Skaņuplate un Mikrofons · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Skaņuplate un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Skaņuplate un Parīze · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Skaņuplate un Skaņa · Redzēt vairāk »

Tembrs

Tembrs jeb skaņas nokrāsa ir īpašība, pēc kuras atšķir vienāda augstuma skaņas, kuras var būt dažādu mūzikas instrumentu vai cilvēka balss radītas.

Jaunums!!: Skaņuplate un Tembrs · Redzēt vairāk »

Tomass Edisons

en ''A Day with Thomas Edison'' (1922) Tomass Alva Edisons (dzimis, miris) bija amerikāņu izgudrotājs, zinātnieks un uzņēmējs, daudzu tehnisko izgudrojumu autors.

Jaunums!!: Skaņuplate un Tomass Edisons · Redzēt vairāk »

Vaski

cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.

Jaunums!!: Skaņuplate un Vaski · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Skaņuplate un Vācija · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1892. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Skaņuplate un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: Skaņuplate un 1948. gads · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Skaņuplate un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Skaņuplate un 2008. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

12", 7", Skaņu plate, Vinila plate, Vinilplate, Vinils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »