Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skrundas viduslaiku pils

Indekss Skrundas viduslaiku pils

Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.

19 attiecības: Armīns Tūlse, Bandava, Eberhards no Zainas, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Gothards Ketlers, Heinrihs fon Licelburgs, Kuldīgas komturi, Kuldīgas pils, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Otrais Ziemeļu karš, Skrunda, Skrundas muiža, Venta.

Armīns Tūlse

Armīns Tūlse (1933). Armīns Tūlse (1907–1977) bija igauņu mākslas vēsturnieks, Livonijas cietokšņu arhitektūras pētnieks.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Armīns Tūlse · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Bandava · Redzēt vairāk »

Eberhards no Zainas

Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »

Formula regiminis un Kurzemes statūti

rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Licelburgs

Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kursa · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Skrunda · Redzēt vairāk »

Skrundas muiža

Skrundas muižas kungu māja mūsdienās Skrundas muižas kungu māja ir klasicisma stilā 19.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Skrundas muiža · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Skrundas viduslaiku pils un Venta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Skrundas pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »