Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Viļums Skubiņš

Indekss Viļums Skubiņš

Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).

19 attiecības: Agronomija, Februāra revolūcija, Kārlis Ulmanis, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, Malnavas muiža, Parīze, Priekuļi, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Sarkaņu pagasts, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Vilis Olavs, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1919. gada Parīzes miera konference, 1919. gads.

Agronomija

Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Agronomija · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »

Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē · Redzēt vairāk »

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Malnavas muiža · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Parīze · Redzēt vairāk »

Priekuļi

Priekuļi ir lielciems Cēsu novada Priekuļu pagastā.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Priekuļi · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Sarkaņu pagasts

Sarkaņu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Sarkaņu pagasts · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums ir profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš izveidots 2019.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »

1919. gada Parīzes miera konference

"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Viļums Skubiņš un 1919. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Skubiņš, Vilis Skubiņš.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »