Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Ģērķēni, Bānūži, Cēsu apriņķis, Draudzes novads, Gaujas koridors, Johans Frīdrihs Hartknohs, Johans Kristofs Broce, Kaive (Kaives pagasts), Livonijas karš, Livonijas ordeņa landmaršali, Lodes muiža, Māļi, Sērmūkši, Skujene, Skujenes pils, Vidzemes guberņa, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Zviedru Vidzeme.
Ģērķēni
Ģērķēni, agrāk Kosas muiža, ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Ģērķēni · Redzēt vairāk »
Bānūži
Bānūži (agrāk Kudliņu muiža) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Bānūži · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kaive (Kaives pagasts)
Kaive (agrāk Kaives muiža) ir ciems Cēsu novadā, Kaives pagasta centrs autoceļu V307 (Vecpiebalga—Skujene) un V309 (Katrīna—Leimaņi—Kaive—Aprāni) krustojumā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Kaive (Kaives pagasts) · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Lodes muiža
Lodes muiža 2001. gadā Lodes muiža atrodas Cēsu novada Taurenes pagasta Lodesmuižā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Lodes muiža · Redzēt vairāk »
Māļi
Māļi ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Māļi · Redzēt vairāk »
Sērmūkši
Sērmūkši (agrāk Sērmūkšu muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā pie autoceļa V300 (Drusti—Dzērbene—Skujene).
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Sērmūkši · Redzēt vairāk »
Skujene
Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Skujene · Redzēt vairāk »
Skujenes pils
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Skujenes pils · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Skujenes draudzes novads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
