Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Alotropija, Atomskaitlis, Šķidrais skābeklis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Cēlgāzes, Fluors, Gaiss, Garša, Halkogēni, Halogēni, Hēlijs, Karbonāti, Krāsa, Kvarcs, Nemetāli, Normāli apstākļi, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ozons, Silīcijs, Smarža, Vienkārša viela, Visums, Zemes atmosfēra, Zemes garoza.
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Jaunums!!: Skābeklis un Alotropija · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Skābeklis un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Šķidrais skābeklis
Šķidrais skābeklis mērglāzē Šķidrais skābeklis, arī LOX (no) ir skābekļa šķidrā forma.
Jaunums!!: Skābeklis un Šķidrais skābeklis · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Skābeklis un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Skābeklis un Fluors · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Skābeklis un Gaiss · Redzēt vairāk »
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Jaunums!!: Skābeklis un Garša · Redzēt vairāk »
Halkogēni
Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.
Jaunums!!: Skābeklis un Halkogēni · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Skābeklis un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Skābeklis un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Skābeklis un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Skābeklis un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Skābeklis un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Skābeklis un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Skābeklis un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Skābeklis un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Skābeklis un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Skābeklis un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Skābeklis un Ozons · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Skābeklis un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Skābeklis un Smarža · Redzēt vairāk »
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Jaunums!!: Skābeklis un Vienkārša viela · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Skābeklis un Visums · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Skābeklis un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Skābeklis un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
