Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Slāpeklis

Indekss Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

34 attiecības: Amonjaks, Atoma kodols, Atoms, Atomskaitlis, Šķidrais slāpeklis, Binārie savienojumi, Bors, Daba, Diametrs, Elektrons, Elektronu mākonis, Gaiss, Gāze, Hidroksīdi, Keramika, Mati, Metāli, Milimetrs, Minerāls, Molekula, Nags, Nātrija nitrāts, Oksīdi, Olbaltumvielas, Salpetris, Sāļi, Sārmu metāli, Silīcijs, Skābeklis, Slāpekļa (II) oksīds, Slāpekļskābe, Temperatūra, Viela, Zemes atmosfēra.

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Slāpeklis un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Slāpeklis un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Slāpeklis un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Slāpeklis un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Šķidrais slāpeklis

Šķidrais slāpeklis metāla krūzītē Šķidrais slāpeklis ir bezkrāsains šķidrums - slāpekļa šķidrais agregātstāvoklis.

Jaunums!!: Slāpeklis un Šķidrais slāpeklis · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (- divdaļīgs) ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Slāpeklis un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Bors

Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.

Jaunums!!: Slāpeklis un Bors · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Slāpeklis un Daba · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Slāpeklis un Diametrs · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Slāpeklis un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektronu mākonis

Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.

Jaunums!!: Slāpeklis un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Slāpeklis un Gaiss · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Slāpeklis un Gāze · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Slāpeklis un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Slāpeklis un Keramika · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Slāpeklis un Mati · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Slāpeklis un Metāli · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Slāpeklis un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Slāpeklis un Minerāls · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Slāpeklis un Molekula · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Slāpeklis un Nags · Redzēt vairāk »

Nātrija nitrāts

Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Slāpeklis un Nātrija nitrāts · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Slāpeklis un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Slāpeklis un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Salpetris

Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.

Jaunums!!: Slāpeklis un Salpetris · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Slāpeklis un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmu metāli

Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas elementi.

Jaunums!!: Slāpeklis un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Slāpeklis un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Slāpeklis un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpekļa (II) oksīds

Slāpekļa (II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Slāpeklis un Slāpekļa (II) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Slāpeklis un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Slāpeklis un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Slāpeklis un Viela · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Slāpeklis un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »