Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Alfabēts, Austrija, Īpašvārdu atveidošana, Čehija, Čehu īpašvārdu atveidošana, Geminācija, Grafēma, Latviešu valoda, Līdzskanis, Personvārds, Rusīni, Serbija, Slovākija, Slovāku valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Ukraina, Ungāri, Ungārija, Vācieši, Vācija, Vojvodina.
Alfabēts
Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Alfabēts · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Austrija · Redzēt vairāk »
Īpašvārdu atveidošana
Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Čehija · Redzēt vairāk »
Čehu īpašvārdu atveidošana
Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Čehu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Geminācija · Redzēt vairāk »
Grafēma
Tipogrāfijā par grafēmu (no — ‘rakstu’) sauc rakstu zīmju sistēmas pamatvienību.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Grafēma · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Personvārds
Personvārds ir antroponīms, ko lieto kādas personas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Personvārds · Redzēt vairāk »
Rusīni
Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Rusīni · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Serbija · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Slovākija · Redzēt vairāk »
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Vācija · Redzēt vairāk »
Vojvodina
Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.
Jaunums!!: Slovāku īpašvārdu atveidošana un Vojvodina · Redzēt vairāk »
