Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Slovēnija

Indekss Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

67 attiecības: Adrijas jūra, Alpi, Aneksija, Austrija, Austroungārija, Šengenas līgums, Ģermāņu valodas, Ļubļana, Basketbols, Bosnieši, Centrāleiropa, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Desmitgade, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Eiro, Eiropa, Eiropas Savienība, Eirozona, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Futbols, Hābsburgu monarhija, Hokejs, Horvāti, Horvātija, Iekšzemes kopprodukts, Islāms, Itāļu valoda, Itālija, Katoļticība, Kultūra, Nataša Pirca Musara, NATO, Okupācija, Olimpiskās spēles, Otrais pasaules karš, Parlamentāra republika, Pasaules čempionāts hokejā, Romas impērija, Romāņu valodas, Sekulārisms, Serbi, Slāvu valodas, Slovēņi, Slovēņu valoda, Slovēņu, horvātu un serbu valsts, Slovēnijas basketbola izlase, Slovēnijas futbola izlase, ..., Slovēnijas hokeja izlase, Slovēnijas pilsētu uzskaitījums, Slovēnijas prezidentu uzskaitījums, Somugru valodas, Svētā Romas impērija, Ungārija, Ungāru valoda, Vācija, .eu, .si, 1918. gads, 1991. gads, 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2002. gada FIFA Pasaules kauss, 2002. gads, 2010. gada FIFA Pasaules kauss, 2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā. Izvērst indekss (17 vairāk) »

Adrijas jūra

Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.

Jaunums!!: Slovēnija un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Slovēnija un Alpi · Redzēt vairāk »

Aneksija

Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.

Jaunums!!: Slovēnija un Aneksija · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Slovēnija un Austrija · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Slovēnija un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Šengenas līgums

Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu.

Jaunums!!: Slovēnija un Šengenas līgums · Redzēt vairāk »

Ģermāņu valodas

Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Slovēnija un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Ļubļana

Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.

Jaunums!!: Slovēnija un Ļubļana · Redzēt vairāk »

Basketbols

Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.

Jaunums!!: Slovēnija un Basketbols · Redzēt vairāk »

Bosnieši

Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.

Jaunums!!: Slovēnija un Bosnieši · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Slovēnija un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Slovēnija un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Slovēnija un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Desmitgade

Desmitgade (dažreiz arī dekāde) ir 10 gadu laika intervāls.

Jaunums!!: Slovēnija un Desmitgade · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Slovēnija un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.

Jaunums!!: Slovēnija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Slovēnija un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Slovēnija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Slovēnija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eirozona

Eirozona ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Slovēnija un Eirozona · Redzēt vairāk »

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Jaunums!!: Slovēnija un Ekonomika · Redzēt vairāk »

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Jaunums!!: Slovēnija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: Slovēnija un Futbols · Redzēt vairāk »

Hābsburgu monarhija

Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.

Jaunums!!: Slovēnija un Hābsburgu monarhija · Redzēt vairāk »

Hokejs

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.

Jaunums!!: Slovēnija un Hokejs · Redzēt vairāk »

Horvāti

Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Slovēnija un Horvāti · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Slovēnija un Horvātija · Redzēt vairāk »

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Jaunums!!: Slovēnija un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Slovēnija un Islāms · Redzēt vairāk »

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Jaunums!!: Slovēnija un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Slovēnija un Itālija · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Slovēnija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Jaunums!!: Slovēnija un Kultūra · Redzēt vairāk »

Nataša Pirca Musara

Nataša Pirca Musara (dzimusi Ļubļanā) ir Slovēnijas juriste, žurnāliste, politiķe un grāmatu autore.

Jaunums!!: Slovēnija un Nataša Pirca Musara · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Slovēnija un NATO · Redzēt vairāk »

Okupācija

Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.

Jaunums!!: Slovēnija un Okupācija · Redzēt vairāk »

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Jaunums!!: Slovēnija un Olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Slovēnija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Jaunums!!: Slovēnija un Parlamentāra republika · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts hokejā

Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija.

Jaunums!!: Slovēnija un Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Jaunums!!: Slovēnija un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Romāņu valodas

Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.

Jaunums!!: Slovēnija un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »

Sekulārisms

Britu rakstnieks Džordžs Holioks (1817–1906), kas 1851. gadā ieviesa terminu "sekulārisms" Sekulārisms (— ‘laikmets’) ir principu un uzskatu kopums, kas ir brīvs no reliģijas un Dieva.

Jaunums!!: Slovēnija un Sekulārisms · Redzēt vairāk »

Serbi

Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Slovēnija un Serbi · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Slovēnija un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Slovēņi

Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēņi · Redzēt vairāk »

Slovēņu valoda

Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »

Slovēņu, horvātu un serbu valsts

Slovēņu, horvātu un serbu valsts (serbhorvātu: Država Slovenaca, Hrvata i Srba / Држава Словенаца, Хрвата и Срба; slovēņu: Država Slovencev, Hrvatov in Srbov) bija īslaicīgi pastāvoša valsts, kas tika izveidota 1918. gada oktobrī, Pirmā pasaules kara beigās, kuru izveidoja slovēņi, horvāti un serbi, kas dzīvoja Austroungārijas dienvidu daļās.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēņu, horvātu un serbu valsts · Redzēt vairāk »

Slovēnijas basketbola izlase

Slovēnijas basketbola izlase (Slovenska košarkarska reprezentanca) ir komanda, kas pārstāv Slovēniju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēnijas basketbola izlase · Redzēt vairāk »

Slovēnijas futbola izlase

Slovēnijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Slovēnijas valsti starptautiskās futbola sacensībās.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēnijas futbola izlase · Redzēt vairāk »

Slovēnijas hokeja izlase

Slovēnijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Slovēniju starptautiskajās hokeja spēlēs.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēnijas hokeja izlase · Redzēt vairāk »

Slovēnijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā iekļautas visas Slovēnijas pilsētas.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēnijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Slovēnijas prezidentu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Slovēnijas prezidenti kopš 1991.

Jaunums!!: Slovēnija un Slovēnijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Slovēnija un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Slovēnija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Slovēnija un Ungārija · Redzēt vairāk »

Ungāru valoda

Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.

Jaunums!!: Slovēnija un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Slovēnija un Vācija · Redzēt vairāk »

.eu

.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.

Jaunums!!: Slovēnija un .eu · Redzēt vairāk »

.si

.si ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Slovēniju.

Jaunums!!: Slovēnija un .si · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Slovēnija un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Slovēnija un 1991. gads · Redzēt vairāk »

2000. gada Eiropas čempionāts futbolā

2000.

Jaunums!!: Slovēnija un 2000. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

2002. gada FIFA Pasaules kauss

2002.

Jaunums!!: Slovēnija un 2002. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: Slovēnija un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2010. gada FIFA Pasaules kauss

2010.

Jaunums!!: Slovēnija un 2010. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā

2017.

Jaunums!!: Slovēnija un 2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Slovenia, Slovēnijas Republika, Slovēnijas SR, Slovēnijas Sociālistiskā Republika.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »