Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: A, Akuzatīvs, Anšluss, Artikuls, Austrija, Š, Ļubļana, Ž, Č, B, Balkānu pussala, Baltkrievu valoda, Baznīcslāvu valoda, Bībele, Bleda, C, Ceļe, D, Datīvs, Daudzskaitlis, Dienvidslāvija, Dienvidslāvu valodas, Divskaitlis, Dzimte (gramatika), E, F, G, H, Horvātija, Horvātu valoda, I, Indoeiropiešu valodas, Instrumentālis, Itālija, Izteicējs, J, Josips Brozs Tito, K, Katehisms, Katoļticība, Kirilica, Kopera, Kraņa, Krievu valoda, L, Latīņu raksts, Lietvārds, Locījums, Lokatīvs, M, ..., Maribora, N, Napoleona kari, Nominatīvs, O, P, Protestantisms, R, S, Serbhorvātu valoda, Slāvu valodas, Slovāku valoda, Slovēņi, Slovēnija, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, T, Teikuma priekšmets, U, Ungārija, V, Vācija, Vācu valoda, Vienskaitlis, Vietniekvārds, Vokatīvs, Z, Zilbes intonācija. Izvērst indekss (27 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un A · Redzēt vairāk »
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Akuzatīvs · Redzēt vairāk »
Anšluss
Hitlera runa Vīnē pēc Austrijas anšlusa 1938. gada 15. martā Austrijas Republikas sadalījums okupācijas zonās pēc Otrā pasaules kara (1945-1955) Austrijas anšluss ( — ‘savienošana, pievienošana’) bija Austrijas Republikas aneksija ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Anšluss · Redzēt vairāk »
Artikuls
nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Artikuls · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Austrija · Redzēt vairāk »
Š
Š vai š ir burts, kas apzīmē nebalsīgu alveopalatālu berzeni vai nebalsīgu retrofleksu berzeni čehu, slovāku, horvātu, slovēņu, latviešu, lietuviešu un citos alfabētos.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Š · Redzēt vairāk »
Ļubļana
Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Ļubļana · Redzēt vairāk »
Ž
Ž ir latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Ž · Redzēt vairāk »
Č
right Č ir latviešu alfabēta piektais burts, tas ir arī atrodams slovāku, slovēņu, čehu, bosniešu, lietuviešu un berberu alfabētos.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Č · Redzēt vairāk »
B
Burts "B". B ir latīņu alfabēta otrais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un B · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Bībele · Redzēt vairāk »
Bleda
Bleda; vācu: Veldes, (senākos avotos arī Feldes) ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Bleda · Redzēt vairāk »
C
burtveidolos. C ir latīņu alfabēta trešais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un C · Redzēt vairāk »
Ceļe
Ceļe ir pilsēta Slovēnijas centrālās daļas austrumos, Saviņas reģionā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Ceļe · Redzēt vairāk »
D
Burts "D". D ir latīņu alfabēta ceturtais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un D · Redzēt vairāk »
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Datīvs · Redzēt vairāk »
Daudzskaitlis
Daudzskaitlis – gramatiskā kategorija (gramatiskais skaitlis), kas nosaka valodā lietotas vārdu formas, kas norāda, ka vārds raksturo nevis vienu, bet vairāk nekā vienu objektu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Daudzskaitlis · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvu valodas
Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Dienvidslāvu valodas · Redzēt vairāk »
Divskaitlis
Divskaitlis ir gramatiskā skaitļa kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus vienskaitlim un daudzskaitlim, norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Divskaitlis · Redzēt vairāk »
Dzimte (gramatika)
Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Dzimte (gramatika) · Redzēt vairāk »
E
Burts "E". E ir latīņu alfabēta piektais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un E · Redzēt vairāk »
F
Burts "F". F ir latīņu alfabēta sestais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un F · Redzēt vairāk »
G
Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un G · Redzēt vairāk »
H
Burts "H". H ir latīņu alfabēta astotais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un H · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Horvātija · Redzēt vairāk »
Horvātu valoda
Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Horvātu valoda · Redzēt vairāk »
I
Burts "I". I ir latīņu alfabēta devītais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un I · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Instrumentālis
Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Instrumentālis · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Itālija · Redzēt vairāk »
Izteicējs
Izteicējs jeb predikāts ir teikuma loceklis, kas nosauc teikuma priekšmeta izteiktā nojēguma darbību vai arī pazīmi, tādējādi vai nu apstiprinot, vai arī noliedzot tās piemitību.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Izteicējs · Redzēt vairāk »
J
Burts "J". J ir latīņu alfabēta desmitais burts un latviešu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un J · Redzēt vairāk »
Josips Brozs Tito
Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Josips Brozs Tito · Redzēt vairāk »
K
Burts "K". K ir latīņu alfabēta vienpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un K · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Katehisms · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Kirilica · Redzēt vairāk »
Kopera
Kopera ir pilsēta Slovēnijas dienvidrietumos, Slovēnijas piejūras reģionā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Kopera · Redzēt vairāk »
Kraņa
Kraņa ir pilsēta Slovēnijas ziemeļrietumos, Goreņskas reģionā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Kraņa · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
L
Burts "L". L ir latīņu alfabēta divpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un L · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Locījums
lietvārdus Locījums ir gramatiska forma, kas norāda uz noteiktām vārda semantiskajām un sintaktiskajām funkcijām vārdkopā vai teikumā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Locījums · Redzēt vairāk »
Lokatīvs
Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Lokatīvs · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un M · Redzēt vairāk »
Maribora
Maribora (Maribor) ir Slovēnijas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Maribora · Redzēt vairāk »
N
Burts "N". N ir latīņu alfabēta četrpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un N · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Nominatīvs · Redzēt vairāk »
O
Burts "O". O ir latīņu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un O · Redzēt vairāk »
P
Burts "P". P ir latīņu alfabēta sešpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un P · Redzēt vairāk »
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Protestantisms · Redzēt vairāk »
R
Burts "R". R ir latīņu alfabēta astoņpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un R · Redzēt vairāk »
S
Burts "S". S ir latīņu alfabēta deviņpadsmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un S · Redzēt vairāk »
Serbhorvātu valoda
Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Serbhorvātu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »
Slovēņi
Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Slovēņi · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
T
Burts "T". T ir latīņu alfabēta divdesmitais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un T · Redzēt vairāk »
Teikuma priekšmets
Teikuma priekšmets ir teikuma loceklis, kas izsaka to nojēgumu, uz kuru attiecas izteicēja nosauktā darbība vai pazīme (teikuma priekšmets nosauc darbības darītāju).
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Teikuma priekšmets · Redzēt vairāk »
U
Burts "U". U ir latīņu alfabēta divdesmit pirmais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un U · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Ungārija · Redzēt vairāk »
V
Burts "V". V ir latīņu alfabēta divdesmit otrais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un V · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vienskaitlis
Vienskaitlis (saīs. vsk.) — gramatiskais skaitlis, kas tiek lietots, lai norādītu, ka darbība notiek ar vienu priekšmetu vai darbības veicējs ir viens pats.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Vienskaitlis · Redzēt vairāk »
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Vietniekvārds · Redzēt vairāk »
Vokatīvs
Vokatīvs ir locījums, kas tiek izmantots uzrunai.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Vokatīvs · Redzēt vairāk »
Z
Burts "Z". Z ir latīņu alfabēta divdesmit sestais un pēdējais burts.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Z · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Slovēņu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
