Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Amīni, Amonjaks, Arginīns, Artrīts, Asinsvadi, Ūdeņraža peroksīds, Baktērijas, Brīvais radikālis, Broms, Bronhi, Cisteīns, Dislāpekļa oksīds, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzelzs(III) hlorīds, Eikarioti, Endotēlijs, Fosfolipīdi, Hēms, Hidroksilamīns, Hlorapskābe, Hlors, Hromskābe, Jodūdeņražskābe, Jonizējošais starojums, Jons, Katalīze, Kālija heksacianoferāts, Kālija permanganāts, Kompleksie savienojumi, Leikocīti, Magnēts, Nātrijs, Nieres, Nitroglicerīns, Normāli apstākļi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Olbaltumvielas, Pārkinsona slimība, Platīns, Prokarioti, Pussabrukšanas periods, Reducētājs, Sāļus neradošie oksīdi, Sālsskābe, Sēra dioksīds, Sērskābe, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa oksīdi, ..., Slāpekļpaskābe, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Smagie metāli, Smogs, Tabaka, Tirozīns, Trombocīti, Varš, Zibens. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Amīni · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Arginīns
Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Arginīns · Redzēt vairāk »
Artrīts
Reimatiskā artrīta skartas rokas Artrīts (no — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Artrīts · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Ūdeņraža peroksīds · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Brīvais radikālis
Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Brīvais radikālis · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Broms · Redzēt vairāk »
Bronhi
fraktālā struktūra Bronhi ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Bronhi · Redzēt vairāk »
Cisteīns
Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Cisteīns · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzelzs(III) hlorīds
Dzelzs(III) hlorīds jeb dzelzs trihlorīds (FeCl3) ir trīsvērtīgās dzelzs un sālsskābes sāls.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Dzelzs(III) hlorīds · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Endotēlijs
Endotēlijs ir plāns slānis no plakanā epitēlija šūnām, kas izklāj asinsvadus un limfvadus.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Endotēlijs · Redzēt vairāk »
Fosfolipīdi
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Fosfolipīdi · Redzēt vairāk »
Hēms
Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Hēms · Redzēt vairāk »
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »
Hlorapskābe
Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Hlors · Redzēt vairāk »
Hromskābe
Hromskābe (H2CrO4) ir vidēji stipra skābe, kas eksistē tikai ūdens šķīdumos un brīvā veidā nav iegūta.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Hromskābe · Redzēt vairāk »
Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Jons · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālija heksacianoferāts
Kālija heksacianoferāts var būt.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Kālija heksacianoferāts · Redzēt vairāk »
Kālija permanganāts
Kālija permanganāts (KMnO4) ir permangānskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Kālija permanganāts · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Leikocīti
Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — mikrobus, baktērijas, kā arī atmirušās organisma šūnas.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Leikocīti · Redzēt vairāk »
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Magnēts · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Nieres · Redzēt vairāk »
Nitroglicerīns
Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Nitroglicerīns · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pārkinsona slimība
Pārkinsona slimības slimnieks. 1886. gada sera Viljama Ričarda Gouvera (''William Richard Gowers'') zīmējums. Pārkinsona slimība ir hroniska progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Pārkinsona slimība · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Platīns · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Sāļus neradošie oksīdi
Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Sāļus neradošie oksīdi · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »
Slāpekļpaskābe
Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Slāpekļpaskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smagie metāli
Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Smagie metāli · Redzēt vairāk »
Smogs
Singapūrā 2006. gada 7. oktobrī Smogs jeb smacenis ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Smogs · Redzēt vairāk »
Tabaka
200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Tabaka · Redzēt vairāk »
Tirozīns
Tirozīns (Tyr, 2-amino-3-(4-hidroksilfenil)-propānskābe, β-p-oksifenilalanīns, C9H11NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Tirozīns · Redzēt vairāk »
Trombocīti
No kreisās puses: eritrocīts, trombocīts un leikocīts elektronmikroskopa palielinājumā Trombocīti (thrómbos — ‘pika’, ‘gabals’;, kýtos — ‘šūna’) jeb asins plātnītes ir bezkrāsaini, mazi, neregulāri šūnu fragmenti (tās nav šūnas, jo tiem nav kodolu) aptuveni 2—3 μm diametrā, kas nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Trombocīti · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Varš · Redzēt vairāk »
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Jaunums!!: Slāpekļa(II) oksīds un Zibens · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Nitrozilradikālis, Slāpekļa (II) oksīds, Slāpekļa monoksīds.
