Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Alkaloīdi, Atropīns, Auglis, Īstā tabaka, Baklažāns, Bebrukārkliņš, Beladonna, Dārzeņpipars, Dienvidamerika, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzeloņainais velnābols, Garšaugs, Hamburga, Holande, Indīgs augs, Kartupelis, Koks, Krāšņumaugi, Krūms, Kultūraugi, Lakstaugs, Lapas, Mandragora, Melnā driģene, Melnā naktene, Naktsziežu dzimta, Nikotīns, Pārtika, Putekšņlapa, Sarkanie pipari, Segsēkļi, Skopolamīns, Steroīdi, Stumbrs, Subtropu josla, Tomāts, Vasas pārveidne, Vācija, Zieds.
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Atropīns
Antropīna struktūrformula Atropīns (C17H23NO3) ir dabīgs tropāna grupas alkaloīds, kas tiek iegūts no beladonnas, dzeloņainā velnābola, mandragoras un vairākiem citiem nakteņu dzimtas augiem.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Atropīns · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Auglis · Redzēt vairāk »
Īstā tabaka
Īstā tabaka ir nakteņu dzimtas augs, kas satur nikotīnu.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Īstā tabaka · Redzēt vairāk »
Baklažāns
Baklažāns ir nakteņu dzimtas daudzgadīgs augs, kas bioloģiski ir radniecīgs kartupelim un tomātam.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Baklažāns · Redzēt vairāk »
Bebrukārkliņš
Bebrukārkliņš ir 0,3—1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Bebrukārkliņš · Redzēt vairāk »
Beladonna
Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Beladonna · Redzēt vairāk »
Dārzeņpipars
Dārzeņpipars (Capsicum annuum) ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Dārzeņpipars · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »
Dzeloņainais velnābols
'' Datura stramonium '' Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30—120 cm augstu, zarainu stumbru.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Dzeloņainais velnābols · Redzēt vairāk »
Garšaugs
Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Garšaugs · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Hamburga · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Holande · Redzēt vairāk »
Indīgs augs
Indīgie augi ir augi, kuri satur toksiskas vielas un var izraisīt cilvēka vai dzīvnieka saindēšanos un pat nāvi.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Indīgs augs · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Koks · Redzēt vairāk »
Krāšņumaugi
Petūnija — gan istabas, gan dārza augs Sēru vītols ''Acer griseum ''dekoratīvā miza Raiblapu holija Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Krāšņumaugi · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Krūms · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Lapas · Redzēt vairāk »
Mandragora
Mandragoras ir nakteņu dzimtas augi, kas satur antiholīnerģiskos halucinogēnus atropīnu, skopolamīnu, apoatropīnu un hiosciamīnu.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Mandragora · Redzēt vairāk »
Melnā driģene
Melnā driģene ir viengadīgs vai daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Melnā driģene · Redzēt vairāk »
Melnā naktene
Melnā naktene (Solanum nigrum) ir indīga nakteņu dzimtas viengadīga lakstaugu suga.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Melnā naktene · Redzēt vairāk »
Naktsziežu dzimta
Naktsziežu dzimta ir augu dzimta neļķu rindā, kurā ir klasificētas aptuveni 33 ģintis un 290 ziedaugu sugas, kas plaši izplatītas tropu un subtropu reģionos, ar dažiem pārstāvjiem mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Naktsziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Pārtika · Redzēt vairāk »
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Putekšņlapa · Redzēt vairāk »
Sarkanie pipari
Sarkanie pipari (Capsicum) ir nakteņu dzimtas ģints augi.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Sarkanie pipari · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Skopolamīns
Skopolamīna struktūrformula Skopolamīns (C17H21NO4) ir dabīgs tropāna grupas alkaloīds, kas tiek iegūts no melnās driģenes, dzeloņainā velnābola, eņģeļtaures un vairākiem citiem nakteņu dzimtas augiem.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Skopolamīns · Redzēt vairāk »
Steroīdi
Sterāna pamatstruktūra ar ciklu apzīmējumiem un atomu numerāciju Steroīdi (no termina 'holesterīns') ir dzīvnieku vai, retāk, augu izcelsmes, kā arī sintētiski iegūtas bioloģiski aktīvas vielas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Steroīdi · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Tomāts
Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Tomāts · Redzēt vairāk »
Vasas pārveidne
Sukulenta — ''Ferocactus pilosus'' — stumbrs Vasas pārveidne jeb metamorfoze ir auga orgāns, kas veidojies tiem pielāgojoties dzīvei dažādos vides apstākļos.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Vasas pārveidne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Vācija · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Nakteņu dzimta un Zieds · Redzēt vairāk »
