Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Apvienotā Baltijas hercogiste, Eduskunta, Frīdrihs Karls fon Hessens, Helsinki, Karls Gustavs Mannerheims, Krievijas Impērija, Pāsikivi senāts, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Polijas Karaliste (1916—1918), Republika, Somija, Somijas lielhercogiste, Somijas pilsoņu karš, Somijas senāts, Vācijas Impērija, Vilhelms II Hoencollerns, Zviedrija.
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Eduskunta
Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Eduskunta · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Karls fon Hessens
Frīdrihs Karls Ludvigs Konstantins fon Hessens (Friedrich Karl Ludwig Konstantin Landgraf von Hessen, dzimis, miris) bija Vācijas firsts, imperatora Vilhelma II brālēns.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Frīdrihs Karls fon Hessens · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Helsinki · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Pāsikivi senāts
Pāsikivi senāts bija otrā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Pāsikivi senāts · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Polijas Karaliste (1916—1918) · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Republika · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Somijas karaliste un Zviedrija · Redzēt vairāk »
