Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Šlēsviga-Holšteina, Ēriks Svētais, Balduīns no Alnas, Daugavgrīvas klosteris, Dāņi, Eugenijs III, Gotlande, Gregors IX, Igaunija, Ingrija, Inocents IV, Karēlija, Kursa (valsts), Lībeka, Livonija, Poļi, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas Doms, Rīgene, Sakši, Somija, Tallina, Turku, Upsāla, Viborga, Vilhelms no Modenas, Viruzeme, Votzeme, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Ziemeļu krusta kari, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 13. gadsimts.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Ēriks Svētais
Stokholmas ģerbonis ar Ēriku Svēto Ēriks Svētais (Erik den helige) (ap 1120 - 1160) bija Zviedrijas karalis (1156 - 1160).
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Ēriks Svētais · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Dāņi · Redzēt vairāk »
Eugenijs III
Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Eugenijs III · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Gotlande · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Ingrija · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Lībeka · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Livonija · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Poļi · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Rīgene · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Sakši · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Somija · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Tallina · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Turku · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Upsāla · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Viborga · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Votzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Somijas krusta kari un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
