Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Akronīms, Alfrēds Nobels, Asteroīds, Dinamīts, Dzirksteļizlāde, Eikalipti, Elektromagnēts, Enerģija, Gāze, Kelvins, Kodolieroči, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kosmiskā telpa, Liesma, Lokizlāde, Magma, Magnētiskais lauks, Meteoroīds, Nitroceluloze, Paskāls, Pārnova, Planēta, Plazma, Propāns, Raķešdzinējs, Saule, Spiediens, Sprāgstvielas, Temperatūra, Tilpums, Vulkāns, Zvaigzne.
Akronīms
Akronīms (akros — 'augšējs, ārmalā esošs' + όνυμος, onymos — 'vārds, nosaukums') ir saīsinājums (abreviatūra), kas veidots no vairāku vārdu grupas sākumburtiem.
Jaunums!!: Sprādziens un Akronīms · Redzēt vairāk »
Alfrēds Nobels
Alfrēds Bernhards Nobels (dzimis Stokholmā, Zviedrijā, miris Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs.
Jaunums!!: Sprādziens un Alfrēds Nobels · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Sprādziens un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Dinamīts
Dinamīts ir sprāgstviela, ko izgudroja zviedru ķīmiķis un inženieris Alfrēds Nobels 1866.
Jaunums!!: Sprādziens un Dinamīts · Redzēt vairāk »
Dzirksteļizlāde
Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.
Jaunums!!: Sprādziens un Dzirksteļizlāde · Redzēt vairāk »
Eikalipti
Eikalipti (Eucalyptus) ir miršu dzimtas mūžzaļu koku ģints.
Jaunums!!: Sprādziens un Eikalipti · Redzēt vairāk »
Elektromagnēts
Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam. Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva.
Jaunums!!: Sprādziens un Elektromagnēts · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Sprādziens un Enerģija · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Sprādziens un Gāze · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Sprādziens un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Sprādziens un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Sprādziens un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Jaunums!!: Sprādziens un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Sprādziens un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Sprādziens un Liesma · Redzēt vairāk »
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Jaunums!!: Sprādziens un Lokizlāde · Redzēt vairāk »
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Jaunums!!: Sprādziens un Magma · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Sprādziens un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Meteoroīds
Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
Jaunums!!: Sprādziens un Meteoroīds · Redzēt vairāk »
Nitroceluloze
Nitrocelulozes ķīmiskā formula, kas ataino struktūru (trinitroceluloze) Nitroceluloze ir viegli uzliesmojošs ķīmisks savienojums, sprāgstviela, ko iegūst nitrējot celulozi, piemēram, vati.
Jaunums!!: Sprādziens un Nitroceluloze · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Sprādziens un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Sprādziens un Pārnova · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Sprādziens un Planēta · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Sprādziens un Plazma · Redzēt vairāk »
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Jaunums!!: Sprādziens un Propāns · Redzēt vairāk »
Raķešdzinējs
Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
Jaunums!!: Sprādziens un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Sprādziens un Saule · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Sprādziens un Spiediens · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Sprādziens un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Sprādziens un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Sprādziens un Tilpums · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Sprādziens un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Sprādziens un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
