Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Alumīnijs, Amerikas Savienotās Valstis, Apsīda, Atmosfēra (mērvienība), Aukstais karš, Ņikita Hruščovs, Baikonuras kosmodroms, Ballistiskā raķete, Cinks, DARPA, Dmitrijs Ustinovs, Dvaits Eizenhauers, Elektronu lampa, Explorer 1, Frekvence, Jonosfēra, Konstantīns Ciolkovskis, Kopenhāgena, Kosmonautika, Maskava, Mēness, Mihails Tihonravovs, Oktobra revolūcija, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pastmarka, PSRS Ministru padome, R-7 (raķete), R-7 PS, Radio, Radioamatierisms, RKK Energija, Rublis, Saule, Sergejs Koroļovs, Slāpeklis, Sputnik-2, Starpkontinentālā ballistiskā raķete, Starptautiskais ģeofizikas gads, Stienīšu lampa, Sudrabs, Termorelejs, Universālais koordinētais laiks, V-2 raķete, Vanguard projekts, Vācija, Verners fon Brauns, Zeme, Zemes mākslīgais pavadonis.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Apsīda · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Sputnik-1 un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Baikonuras kosmodroms
Baikonuras kosmodroms ir kosmodroms Kazahstānas teritorijā, kuru izmanto Krievija nesējraķešu palaišanai.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Baikonuras kosmodroms · Redzēt vairāk »
Ballistiskā raķete
''Trident II D5'' ballistiskā raķete palaista no zemūdenes Ballistiskā raķete ir raķete, kuras lidojuma trajektorija ir ballistiska un suborbitāla, un tā paredzēta kaujas galviņas vai citas derīgās kravas nogādāšanai noteiktā mērķī.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Cinks · Redzēt vairāk »
DARPA
DARPA jeb Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra ir ASV Aizsardzības departamenta aģentūra, kas nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi bruņotajiem spēkiem.
Jaunums!!: Sputnik-1 un DARPA · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Ustinovs
Dmitrijs Ustinovs (Дмитрий Фёдорович Устинов; dzimis, miris) bija PSRS politiskais darbinieks, aizsardzības ministrs no 1976.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Dmitrijs Ustinovs · Redzēt vairāk »
Dvaits Eizenhauers
Dvaits Deivids Eizenhauers (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit ceturtais prezidents.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Dvaits Eizenhauers · Redzēt vairāk »
Elektronu lampa
Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Elektronu lampa · Redzēt vairāk »
Explorer 1
Explorer 1 jeb Explorer I bija ASV pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP).
Jaunums!!: Sputnik-1 un Explorer 1 · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Frekvence · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Konstantīns Ciolkovskis
Konstantīns Ciolkovskis (dzimis, miris) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Konstantīns Ciolkovskis · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Kosmonautika
Kosmonautika (no (kosmos) — 'Visums' + ναυτική (nautiko) — 'braukšana jūrā') ir zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Kosmonautika · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Maskava · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Mēness · Redzēt vairāk »
Mihails Tihonravovs
Mihails Tihonravovs (Михаил Клавдиевич Тихонравов; dzimis, miris) bija padomju raķešu un kosmisko aparātu konstruktors.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Mihails Tihonravovs · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Pastmarka
T.s. "Melnais penijs" — pirmā mūsdienu tipa pastmarka (1840.) Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Pastmarka · Redzēt vairāk »
PSRS Ministru padome
Pirmā PSRS Ministru padome (1946–1953). PSRS Ministru padome bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) augstākā izpildvaras institūcija no 1946.
Jaunums!!: Sputnik-1 un PSRS Ministru padome · Redzēt vairāk »
R-7 (raķete)
R-7 bija pirmā pasaulē starpkontinentālā ballistiskā raķete (SKBR), kuru izstrādāja PSRS 1950. gados.
Jaunums!!: Sputnik-1 un R-7 (raķete) · Redzēt vairāk »
R-7 PS
R-7 PS jeb 8K71PS bija PSRS pirmā kosmiskā nesējraķete.
Jaunums!!: Sputnik-1 un R-7 PS · Redzēt vairāk »
Radio
Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Radio · Redzēt vairāk »
Radioamatierisms
Moderna amatieru radiostacija Radioamatierisms ir vaļasprieks, kurā tiek izmantota dažāda veida radio sakaru aparatūra, lai radioamatieri sazinātos savā starpā ar radioviļņu starpniecību.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Radioamatierisms · Redzēt vairāk »
RKK Energija
RKK Eņergija, pilns nosaukums S. P. Koroļova vārdā nosauktā Raķešu kosmiskā korporācija "Eņergija" ir kosmiskās tehnikas ražotājs Krievijā.
Jaunums!!: Sputnik-1 un RKK Energija · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Rublis · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Saule · Redzēt vairāk »
Sergejs Koroļovs
Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis Žitomirā, tagad Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Sergejs Koroļovs · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sputnik-2
Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »
Starpkontinentālā ballistiskā raķete
Starpkontinentālā ballistiskā raķete jeb SKBR (jeb ICBM) ir tālas darbības (vairāk nekā 5500 km) ballistiskā raķete.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Starpkontinentālā ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »
Starptautiskais ģeofizikas gads
VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »
Stienīšu lampa
Stienīšu lampa jeb stieņlampa - ļoti miniatūra elektronu lampa (pentode) stikla balonā ar lokaniem izvadiem un stienīšveida elektrodiem.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Stienīšu lampa · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Termorelejs
Termorelejs ir releja veids, kuram kā vadības signāls kalpo noteiktas temperatūras sasniegšana.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Termorelejs · Redzēt vairāk »
Universālais koordinētais laiks
Universālais koordinētais laiks, biežāk pazīstams kā UTC ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi ASV jūras observatorija.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Universālais koordinētais laiks · Redzēt vairāk »
V-2 raķete
V-2 (no "Atmaksas ierocis"; izrunā kā "Fau-2") jeb A4 (Aggregat 4) - pirmā ballistiskā raķete.
Jaunums!!: Sputnik-1 un V-2 raķete · Redzēt vairāk »
Vanguard projekts
''Vanguard'' nesējraķete Vanguard projekts (no — 'avangards') bija ASV kosmiskā programma, sākotnēji paredzēta pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa (ZMP) ievadīšanai Zemes orbītā ar ''Vanguard'' raķeti.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Vanguard projekts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Vācija · Redzēt vairāk »
Verners fon Brauns
Dr.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Verners fon Brauns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Sputnik-1 un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
PS-1, Sputnik, Sputņik, Sputņik 1, Sputņik-1.
