Ātrāk nekā pārlūku!
7 attiecības: Ballistiskā raķete, GIRD, Maha skaitlis, Padomju Savienība, Sergejs Koroļovs, Starpkontinentālā ballistiskā raķete, Vācija.
Ballistiskā raķete
''Trident II D5'' ballistiskā raķete palaista no zemūdenes Ballistiskā raķete ir raķete, kuras lidojuma trajektorija ir ballistiska un suborbitāla, un tā paredzēta kaujas galviņas vai citas derīgās kravas nogādāšanai noteiktā mērķī.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »
GIRD
GIRD bija reaktīvās kustības pētīšanas grupa Maskavā, PSRS 1930. gados.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un GIRD · Redzēt vairāk »
Maha skaitlis
Maha skaitlis (Ma) ir ātruma relatīvā mērvienība.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Maha skaitlis · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Sergejs Koroļovs
Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis Žitomirā, tagad Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Sergejs Koroļovs · Redzēt vairāk »
Starpkontinentālā ballistiskā raķete
Starpkontinentālā ballistiskā raķete jeb SKBR (jeb ICBM) ir tālas darbības (vairāk nekā 5500 km) ballistiskā raķete.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Starpkontinentālā ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Spārnotā raķete un Vācija · Redzēt vairāk »
