Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Starpplanētu zonde

Indekss Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

12 attiecības: Asteroīds, Komēta, Korekcijas manevrs, Kosmiskais aparāts, Mēness, Nolaižamais aparāts, Planēta, Raķešdzinējs, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Saules baterija, Starpplanētu vide, Trajektorija.

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Komēta · Redzēt vairāk »

Korekcijas manevrs

Korekcijas manevrs vai koriģējošais manevrs ir manevrs, kas tiek veikts, lai "izlabotu" kosmiskā aparāta kustību.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Korekcijas manevrs · Redzēt vairāk »

Kosmiskais aparāts

Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Mēness · Redzēt vairāk »

Nolaižamais aparāts

''Surveyor 3'' uz Mēness Nolaižamais aparāts — kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Nolaižamais aparāts · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Planēta · Redzēt vairāk »

Raķešdzinējs

Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »

Radioizotopiskais termoelektroģenerators

Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas paredzēta radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalītā siltuma pārvēršanai elektriskajā enerģijā ar termoelektroģeneratora palīdzību.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Saules baterija · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Trajektorija

Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.

Jaunums!!: Starpplanētu zonde un Trajektorija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Automātiskā starpplanētu stacija, Kosmiskā zonde, Planētu zonde, Starpplanētu zondes.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »