Ātrāk nekā pārlūku!
101 attiecības: Ad hoc, Afrikāta, Aktieris, Alfabēts, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Alveolārs nazāls līdzskanis, Angļu valoda, Anglija, Apikāls līdzskanis, Aplozīvs slēdzenis, Apvienotā Karaliste, Arābu alfabēts, Artikulācijas veids, Artikulācijas vieta, Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis, Balsīgums, Bilabiāls līdzskanis, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Burts, Dentāls līdzskanis, Diakritiskās zīmes, Dorsāls līdzskanis, Dziedātājs, Epiglotāls līdzskanis, Faringāls līdzskanis, Fonēma, Fonētika, Franču valoda, Francija, Fulu valoda, Geminācija, Glotāls līdzskanis, Glotāls slēdzenis, Grafēma, Grieķu alfabēts, Grieķu valoda, Hausu valoda, Intonācija, IPA Ķīles konvencija, Jautājuma zīme, Kirilica, Koronāls līdzskanis, Labializācija, Labiāli palatāls spraudzenis, Labiāls līdzskanis, Labiodentāls līdzskanis, Labiodentāls nazāls līdzskanis, ..., Labiovelārs berzenis, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latīniskais alfabēts, LaTeX, Latviešu alfabēts, Līdzskanis, Leksikogrāfija, Ligatūra, Lingvolabiāls līdzskanis, MP3, Mutes dobums, Mutvārdu valoda, Nazalizācija, Nazāls līdzskanis, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis, Palatāls līdzskanis, Palatāls nazāls līdzskanis, Palīguzsvars, Patskanis, Pensilvānijas Universitāte, Postalveolārs līdzskanis, Pulmonālā ekspirācija, Radikāls līdzskanis, Retroflekss līdzskanis, Retroflekss nazāls līdzskanis, Ritms, Skanenis, Slēdzenis, Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts, Starptautiskā fonētiskā asociācija, Subsahāras Āfrika, Svahili, Svešvaloda, Teikums, Togo, Troksnenis, Tulkošana, Unikods, Uvulārs līdzskanis, Uvulārs nazāls līdzskanis, Valodniecība, Vārds, Velārs līdzskanis, Velārs nazāls līdzskanis, Zilbe, Zilbes intonācija, Zilbiskums, 1888. gads. Izvērst indekss (51 vairāk) »
Ad hoc
Ad hoc ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas apzīmē improvizētu darbību, kas spontāni veikta īpašos apstākļos.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Ad hoc · Redzēt vairāk »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Aktieris
Aktieri ''Comédie-Française'' teātrī (1720) Aktieris vai aktrise ir persona, kas atveido lomu teātra izrādē, filmā, televīzijas vai radio iestudējumā vai citā dramatizējumā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Aktieris · Redzēt vairāk »
Alfabēts
Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Alfabēts · Redzēt vairāk »
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Alofons · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Alveolārs nazāls līdzskanis
n franču valodas vārdā ''connexion'' (savienojums). Alveolārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās bieži lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Alveolārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Anglija · Redzēt vairāk »
Apikāls līdzskanis
Apikāls līdzskanis ir skaņa, ko izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles galiņu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Apikāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Aplozīvs slēdzenis
Aplozīvs slēdzenis ir eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kam nav šai skaņu kategorijai raksturīgā spējā impulsa (eksplozijas).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Aplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arābu alfabēts
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Arābu alfabēts · Redzēt vairāk »
Artikulācijas veids
Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis
Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņa, kas bieži tiek lietota vairākās valodās, to skaitā, albāņu, ungāru un latviešu valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Balsīgums · Redzēt vairāk »
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Bilabiāls nazāls līdzskanis
Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Burts · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Diakritiskās zīmes
Diakritiskās zīmes (— 'atšķirt; atšķirīgs') ir papildu rakstu zīmes, kas tiek rakstītas virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, lai norādītu citādu burta izrunu, nekā tas parasti tiktu izrunāts.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Diakritiskās zīmes · Redzēt vairāk »
Dorsāls līdzskanis
Dorsāls līdzskanis tiek artikulēts ar mēles virspuses vidējo daļu (dorsu).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Dorsāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dziedātājs
Dziedātāja Dziedātājs jeb vokālists ( — 'balss' un vocalis — 'skanošs') ir mūziķis, kura mūzikas instruments ir viņa balss saites.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Dziedātājs · Redzēt vairāk »
Epiglotāls līdzskanis
Epiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Epiglotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Faringāls līdzskanis
Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Faringāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Fonēma · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Fonētika · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Francija · Redzēt vairāk »
Fulu valoda
Fulu valoda, saukta arī fulfulde ir Rietumāfrikas valoda, kurā runā fuli plašā areālā no Senegālas un Gvinejas rietumos līdz Kamerūnai un Sudānai kontinenta vidienē.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Fulu valoda · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Geminācija · Redzēt vairāk »
Glotāls līdzskanis
Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Glotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »
Grafēma
Tipogrāfijā par grafēmu (no — ‘rakstu’) sauc rakstu zīmju sistēmas pamatvienību.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Grafēma · Redzēt vairāk »
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hausu valoda
Hausu valoda (Hausa) ir afroaziātu valodu saimes čadas atzara valoda.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Hausu valoda · Redzēt vairāk »
Intonācija
Intonācija var būt.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Intonācija · Redzēt vairāk »
IPA Ķīles konvencija
IPA Ķīles konvencija bija Starptautiskās fonētiskās asociācijas 1989.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un IPA Ķīles konvencija · Redzēt vairāk »
Jautājuma zīme
Jautājuma zīme (?) ir interpunkcijas zīme, kas parasti tiek likta jautājuma teikuma beigās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Jautājuma zīme · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Kirilica · Redzēt vairāk »
Koronāls līdzskanis
Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Koronāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labializācija · Redzēt vairāk »
Labiāli palatāls spraudzenis
Labiāli palatāls spraudzenis abhāzu valodas vārdā "'''ауаҩы'''" (''cilvēks''). Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis ir reti sastopams koartikulēts līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labiāli palatāls spraudzenis · Redzēt vairāk »
Labiāls līdzskanis
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labiodentāls nazāls līdzskanis
Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labiovelārs berzenis
Labiovelārs berzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Labiovelārs berzenis · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latīniskais alfabēts
Angļu Latīniskais alfabēts ir Henrija Svīta (Henry Sweet) izstrādātais fonētiskais alfabēts.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Latīniskais alfabēts · Redzēt vairāk »
LaTeX
LaTeX (/lɑːtɛx/ vai /leɪtɛx/) ir programmatūra dokumentu sagatavošanai.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un LaTeX · Redzēt vairāk »
Latviešu alfabēts
Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Latviešu alfabēts · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Leksikogrāfija
Leksikogrāfija (— ‘vārdnīca’ + graphō — ‘rakstu’) ir termins, ko var attiecināt uz leksikonu jeb vārdnīcu sastādīšanas procesu (vārdu vākšana, sistematizēšana) un vārdnīcu izdošanu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Leksikogrāfija · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Lingvolabiāls līdzskanis
Lingvolabiāls vai apikolabiāls līdzskanis tiek artikulēts mēles galu piespiežot augšlūpai, kura savukārt tiek nolaista mēlei pretī.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Lingvolabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
MP3
MPEG-1 Audio Layer 3, plašāk pazīstams kā mp3 ir populārs digitālās skaņas kodēšanas standarts ar kura palīdzību iespējams ievērojami samazināt datu apjomu, kas vajadzīgs lai, piemēram, atskaņotu vai saglabātu skaņas failu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un MP3 · Redzēt vairāk »
Mutes dobums
Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Mutes dobums · Redzēt vairāk »
Mutvārdu valoda
Mutvārdu valoda ir cilvēku dabīga valoda, kurā vārdi tiek izpausti ar artikulētu skaņu palīdzību, kuras rada ar runas orgāniem.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Mutvārdu valoda · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās, to vidū ungāru, albāņu un latviešu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Palatāls nazāls līdzskanis
Palatāls nazāls līdzskanis "'''ņ'''" apdzīvotās vietas nosaukumā ''Ņukši''. Balsīgs palatāls nazāls līdzskanis sastopams apmēram 35% Pasaules mutvārdu valodu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Palatāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Palīguzsvars
Palīguzsvars ir valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru, kas latviešu valodā parasti ir uz pirmās zilbes.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Palīguzsvars · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Patskanis · Redzēt vairāk »
Pensilvānijas Universitāte
Pensilvānijas Universitāte (Penn, UPenn) ir privāta universitāte, kas atrodas Filadelfijā, Pensilvānijas štatā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Pensilvānijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Pulmonālā ekspirācija
Cilvēku valodās pulmonālās ekspirācijas skaņas tiek radītas plaušu izelpas gaisa plūsmu izgrūžot (ekspirējot) caur muti vai degunu.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Pulmonālā ekspirācija · Redzēt vairāk »
Radikāls līdzskanis
Radikālie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni rīkles atverē (žāvā).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Radikāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Retroflekss līdzskanis
Par retrofleksiem sauc līdzskaņus, kuru artikulēšanai mēle pieskaras mutes dobuma velvei aiz alveolas, vai arī tiek pagriezta atpakaļ līdz cietajām aukslējām; respektīvi - tiek artikulēti no postalveolārās līdz palatālai artikulācijas vietai.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Retroflekss līdzskanis · Redzēt vairāk »
Retroflekss nazāls līdzskanis
Retroflekss nazāls līdzskanis ir daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Retroflekss nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Ritms
Ritms ir cits citam kādam sekojoša elementa (piemēram, skaņu, zilbju, kustību) periodiska vai vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā un kas viegli uztverama mūzikā un literatūrā, kur ritmu veido pantmērs.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Ritms · Redzēt vairāk »
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Skanenis · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts
Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts (saīs. IAST) ir sanskrita latinizācijas akadēmiskais standarts.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts · Redzēt vairāk »
Starptautiskā fonētiskā asociācija
Starptautiskā fonētiskā asociācija (angļu:International Phonetic Association, (IPA), franču: L'Association Phonétique Internationale (API)) ir organizācija, kas veicina fonētikas zinātniskos pētījumus un dažādus šīs zinātnes praktiskos pielietojumus.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Starptautiskā fonētiskā asociācija · Redzēt vairāk »
Subsahāras Āfrika
Subsahāras Āfrikas ģeogrāfiskā karte Subsahāras Āfrika jeb Melnā Āfrika ir Āfrikas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Subsahāras Āfrika · Redzēt vairāk »
Svahili
Svahili (kiswahili) ir bantu valoda, kuru kā dzimto, tā arī kā otro valodu lieto iedzīvotāji, kas apdzīvo Austrumāfrikas piekrasti no Somālijas dienvidiem līdz Mozambikas ziemeļiem, kā arī plaši izplatīta Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, Ruandā, Burundi, Somālijas dienvidos, Mozambikā, Malāvijā un Komorās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Svahili · Redzēt vairāk »
Svešvaloda
franču valodu Svešvaloda (arī otrā valoda) ir jebkura valoda, ko cilvēks apguvis pēc dzimtās valodas.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Svešvaloda · Redzēt vairāk »
Teikums
Teikums ir pēc gramatikas likumiem savienotu vārdu virknējums vai viens vienīgs vārds, kas izsaka relatīvi noslēgtu viedokli, kurš var izpausties kā atziņa, spriedums, ideja vai pieņēmums.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Teikums · Redzēt vairāk »
Togo
Togo, oficiāli Togo Republika, ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Togo · Redzēt vairāk »
Troksnenis
Troksneņi (saukti arī par obstruentiem) ir viena no divām lielajām artikulāciju klasēm.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Troksnenis · Redzēt vairāk »
Tulkošana
sengrieķu valodā Tulkošana ir vienā valodā rakstītu tekstu vai mutvārdu pārnešana, atveidošana un/vai skaidrošana citā valodā.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Tulkošana · Redzēt vairāk »
Unikods
Unikods ir universāls rakstzīmju kodējums, kas dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Unikods · Redzēt vairāk »
Uvulārs līdzskanis
Uvulāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret vai ļoti tuvu ūkai, tas ir, vēl tālāk mutes dobumā, nekā velārie līdzskaņi.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Uvulārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Uvulārs nazāls līdzskanis
Uvulārs nazāls līdzskanis sastopams nedaudzās mutvārdu valodās.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Uvulārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vārds
Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Vārds · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Velārs nazāls līdzskanis
Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Velārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Zilbe
Zilbe ir burtu kopa, kurā ir iekļauts viens patskanis (vai tā vietā zilbisks līdzskanis) vai divskanis un papildus var būt iekļauti viens vai vairāki līdzskaņi.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Zilbe · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
Zilbiskums
Zilbiskums ir termins, ko parasti attiecina uz kāda līdzskaņa spēju veidot zilbes kodolu (t.i., būt zilbiskam).
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un Zilbiskums · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: Starptautiskais fonētiskais alfabēts un 1888. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
IPA, Starptautiskais Fonētiskais Alfabēts.
