Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Slupska

Indekss Slupska

Slupska, vēsturiski arī Štolpa, ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomerānijā, apmēram 17 kilometrus no Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

17 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas jūra, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Frīdrihs Šleiermahers, Georgs Gross, Hanzas savienība, Jaltas konference, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Pomerānija, Pomožes vojevodiste, Potsdamas konference, Prūsijas Karaliste, Vācieši, Vācija, Vācu ordenis.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Slupska un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Slupska un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Slupska un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Slupska un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šleiermahers

Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (dzimis, miris) bija vācu teologs un filozofs.

Jaunums!!: Slupska un Frīdrihs Šleiermahers · Redzēt vairāk »

Georgs Gross

Georgs Gross, dzimis kā Georgs Ērenfrīds Gross, miris) bija vācu/ASV mākslinieks. Berlīnes dadaisma un Jaunās lietišķības pārstāvis Veimāras Republikas laikā. Īpaši pazīstams ar saviem karikatūras tipa darbiem par Berlīnes dzīvi XX gadsimta divdesmitajos gados. 1933. gadā emigrēja uz ASV. Pēc kara atgriezās Vācijā. Dzimis Berlīnē, bet bērnības dienas pavadīja Štolpā. Mācījās Drēzdenes Mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Dresden). Karoja Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā piedalījās Spartaka līgas sacelšanās, tajā pašā gadā iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā. 1921. gadā Gross tika apsūdzēts armijas nomelnošanā, sodīts ar naudassodu un viņa darbu ciklu Gott mit uns iznīcināšanu. 1922. gadā izstājās no Komunistiskās partijas, pēc tam, kad bija ieradies PSRS un saticis Trocki un Ļeņinu. Būdams radikāli noskaņots pret nacismu, īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas devās uz ASV, bet viņa mākslu nacisti atzina par deģeneratīvu. 1938. gadā Gross kļuva par ASV pilsoni. ASV Gross pasniedza Ņujorkas Mākslas studentu līgā (Art Students League of New York), un krasi mainīja radošo rokrakstu. Būdams ASV pilsonis, Gross tomēr atgriezās Berlinē. Gross, pazīstams bohēmists un dzīves baudītājs, mira 1959. gadā dzērumā sasizdamies pie savas mājas durvīm.

Jaunums!!: Slupska un Georgs Gross · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Slupska un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins 1945. gada 10. janvārī zīmētā slepenā karte ''Germany – Poland Proposed Territorial Changes – Secret'', ko ASV Valsts departaments izmatoja Jaltas un Potsdamas konferenču sarunās. Lietuva attēlota kā suverēna valsts. Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: Slupska un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Slupska un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.

Jaunums!!: Slupska un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Slupska un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Pomožes vojevodiste

Pomožes (Pomerānijas) vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Slupska un Pomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Slupska un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Slupska un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Slupska un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Slupska un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Slupska un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Slupsk, Stolp, Stolpe, Stolpsk, Słupsk, Štolpa, Štolpe.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »